Kučinskis: Eiropas Savienībai jāstiprina spēja reaģēt uz kiberdraudiem
Eiropas Savienībā (ES) jāstiprina spēja reaģēt uz kiberdraudiem, ceturtdien Eiropadomes laikā ES valstu līderiem uzsvēris Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Eiropadome attiecībā par ES iekšējo drošību vērsa uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar demokrātisko sistēmu aizsardzību pret dezinformāciju un kiberuzbrukumiem. Arī Kučinskis uzsvēra nepieciešamību stiprināt noturību un spēju reaģēt uz kiberdraudiem.
"Latvija nopietni strādā, lai novērstu iespējamos kiberdraudu riskus saistībā ar nupat notikušajām parlamenta vēlēšanām, un tās notika bez nopietniem starpgadījumiem. Ir iegūta vērtīga pieredze informācijas telpas aizsardzības nodrošināšanā, kā arī sadarbībā ar sociālajiem medijiem," teica Ministru prezidents.
Vienlaikus tika uzsvērts, ka ir jāturpina iesāktais darbs, lai nodrošinātu sociālo mediju un interneta platformu caurspīdīgāku un atbildīgāku rīcību visas Eiropas līmenī. Jāstiprina arī ES stratēģiskās komunikācijas spējas dezinformācijas izgaismošanā un apturēšanā, kā arī iedzīvotāju medijpratība.
Eiropadomes darbā tika diskutēts arī par migrācijas jautājumiem. Attiecībā uz migrācijas jautājumu Latvijas pozīcija paredz, ka šajā jomā ir jāturpina visaptveroša pieeja, tostarp paplašinot sadarbību ar imigrantu izcelsmes un tranzīta valstīm Āfrikā, lai sekmētu efektīvāku nelegālo imigrantu atgriešanu un stiprinātu cīņu pret cilvēku kontrabandas tīkliem.
Kopējās Eiropas patvērumu reformas jautājumā svarīgi panākt visām ES dalībvalstīm pieņemamu risinājumu. Ministru prezidents uzsvēra, ka imigrantu pārvietošanas pasākumiem jānotiek tikai uz brīvprātības pamata. Līdz šim veikto pasākumu rezultātā nelegālās migrācijas plūsmas galvenajos ceļos uz ES dalībvalstīm samazinājušās par 95%, salīdzinot ar 2015.gada līmeni.
ES dalībvalstu līderi ceturtdien Briselē izteica atbalstu astoņu dalībvalstu, tostarp triju Baltijas valstu iniciatīvai paredzēt sankcijas par kiberuzbrukumiem, ziņu aģentūrai BNS pa tālruni pastāstījis Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites ārlietu padomnieks Nerijus Aleksejūns.
Šādu priekšlikumu izteikušas Lielbritānija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Somija, Rumānija un Nīderlande.
"Līderi vienojās, ka būtu iespējams sodīt personas, kas sekmējušas kiberuzbrukumus ES teritorijā," norādījis Aleksejūns.
Pēc viņa teiktā, šis lēmums ir politisks, un tas vēl jāapstiprina ES valstu ministriem.
