Dzintars tic, ka varētu parādīties jauns premjera amata kandidāts

Dzintars vērtēja, ka partijas, kas vēlēšanās startējušas ar tēzi, ka viss ir slikti, pašlaik īsti nespējot "likt galdā" saturisku piedāvājumu valdības darbam. "Ir virziens, bet vismaz tad, kad ejam smalkākā detalizācijas pakāpē, daudzas atbildes trūkst."

"Ir viegli vienu reizi iegūt labu rezultātu vēlēšanās ar saukli, ka visi ir zagļi, viss ir slikti, visus ieliksim cietumā, visiem sadosim, bet daudz grūtāk ir pēc tam nelikt vēlētājiem vilties. Tie solījumi jau nav jāsaprot tikai burtiski - faktiski tas, ko no šīm tā saucamajām jaunajām partijām sagaida, ir tāda kā revolūcija, jauns 15. maijs. [red. Šajā datumā 1934. gadā Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu.] Bet skaidrs, ka nekāda 15. maija nebūs, viņi arī īsti nezina, kā to 15. maiju realizēt. Un arī ne visa sabiedrība to 15. maiju gribējusi, vien zināms pilsoņu loks, kas nobalsojis par vieniem vai otriem. Arī ar to jārēķinās, ka ne visai sabiedrībai ir sajūta, ka tās reformas, kas bijušas, ir absolūti nepareizas. Sabiedrība ir ļoti daudzšķautņaina, to arī redzam vēlēšanu rezultātos," izteicies politiķis.

Dzintars uzskata, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP), izslēdzot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) no savu sadarbības partneru loka, faktiski radījusi situāciju, kad, katram nākamajam aizejot no koalīcijas vai iespītējoties kādā jautājumā, rastos strupceļa situācija. "Tas nozīmē, ka jebkurš ministrs justos kā uz čemodāniem sēdošs. Tāda situācija noteikti neveicinātu valsts izaugsmi. Situācijā, kad katram no spēlētājiem kādā brīdī kaut kas var neiepatikties un tad viss tiek paralizēts, nopietnas reformas valstī īstenot nevarētu. Tāpēc man šķiet, ka tomēr būtu jāspēj panākt vēlamāko modeli - sešu partiju koalīciju."

VL-TB/LNNK līderis atzīmējis, ka politikā bieži vien nenovērtēta tiekot cilvēcisko attiecību nozīme dažādu procesu norisē. "Viens otrs vai viena otra savulaik nav kļuvusi par valdības vadītāju lielā mērā tieši tāpēc, ka ir bijusi nelāga personiskās komunikācijas vēsture. Politikā ir normāli, ja ir atšķirības uzskatos, ideoloģijā, interesēs, bet tāpat vienam pret otru būtu jāizturas ar cieņu. Vismaz jācenšas to darīt. Protams, var būt ļoti kārdinoši sist bez noteikumiem - tāpat kā cīņas sportā, kad viens ievēro noteikumus, bet otrs ne, tad tam, kas neievēro noteikumus, īslaicīgi var būt priekšrocības, taču tad jārēķinās ar sekojošu diskvalifikāciju," teicis politiķis.