Neizlēmušie un svārstīgie vēlētāji var sagādāt lielus pārsteigumus

Neizlēmušie un svārstīgie pilsoņi vēlēšanu dienā arī varētu sagādāt pārsteigumus, jo reti kad notiek tā, ka neizlēmušie vēlētāji proporcionālā skaitā nobalso par visām galvenajām partijām.

Socioloģiskās aplēses liecina, ka šobrīd neizlēmušo skaits ir 38%, liecina "Kantar" aptauja, kas veikta pa telefonu, zvanot uz datora nejauši ģenerētiem numuriem. Līdzīga metode izmantota arī "Norstat" septembra aptaujā, kurā 36% vēl nevarēja pateikt, par ko balsos. Krietni mazāk neizlēmušo ir firmas SKDS un Latvijas Televīzijas partiju reitingos, kas veidoti, iedzīvotājus aptaujājot klātienē – pēdējā, augustā veiktajā aptaujā ir tikai 23% neizlēmušo.

SKDS socioloģe Ieva Strode LNT Ziņām pieļāva, ka atšķirīgais neizlēmušo skaits varētu būt saistīts ar atšķirīgajām aptauju metodēm: "Ja interneta aptaujās un tiešajās intervijās dzīvesvietās cilvēkam iedod visu [politisko spēku] sarakstu, un viņš var izpētīt sarakstu un atbildēt, tad varbūt, ka telefonintervijās viņš apjūk, un izvēlas pateikt, ka nezina."

Vienlaikus socioloģe atzina, ka neizlēmušo skaits ir ievērojams, un svārstīgi ir arī daudzi no tiem vēlētājiem, kas partiju aptaujās nosauc kādu politisko spēku. Citā SKDS 2014. gada oktobrī veiktā aptaujā noskaidrots tas, ka no iedzīvotājiem, kuri balsoja pēdējās Saeimas vēlēšanās 2014. gadā, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% savu izvēli izdarīja pēdējās nedēļas laikā. 

Šī aptauja arī liecina, ka "Saskaņas" atbalstītāji 2014. gadā pārsvarā par šo partiju bija nolēmuši balsot jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām vai pat vēl agrāk. Tikmēr vairums Latvijas Reģionu apvienības vēlētāju savu izvēli izdarīja pēdējā priekšvēlēšanu nedēļā. "Pat tie, kas pašlaik nosauc politisko partiju, viņi vēl skatīsies TV diskusijas, lasīs vairāk. Tā kā vēl daudz kas var mainīties," norāda Strode. Un tas nozīmē, ka neizlēmušie Saeimas vēlēšanu dienā 6. oktobrī varētu sagādāt būtiskus pārsteigumus.