“Te scenārijs ir tikai viens” - onkoloģe par ideju, ka vēzi ārstē netradicionāli

Sarunā ar portālu Jauns.lv mediķe izstāsta, ka savā praksē ar cilvēkiem, kuri apzināti atsakās no pierādītas, ārstu rekomendētas pieejas vēža ārstēšanā, nav nācies sastapties bieži. “Saprotams, ka mēs nevaram piespiest pacientus izvēlēties tradicionālas ārstēšanās metodes, taču mēs varam maksimāli informēt šos cilvēkus par viņu saslimšanu un dažādu izvēļu sekām,” pauž Hegmane.

Pieņemot lēmumu atteikties no tradicionālās vēža ārstēšanas, ir jāapzinās, ka neārstēta vēža gadījumā scenārijs ir tikai viens – vēzis progresē. Un tad, iespējams, nekāda ārstēšana vairs nebūs iespējama.

Izvēlēties alternatīvas metodes motivē bailes un šoks

Onkoloģe apgalvo, ka nevar sīkāk komentēt to, ar ko nodarbojas atsevišķas netradicionālās klīnikas, taču, viņasprāt, šādām iestādēm varētu būt grūtības pamatot pacientiem savu leģitimitāti, atbildot uz tiešiem jautājumiem: “Domāju, ka ārstniecības iestādes, kurās izmanto netradicionālās metodes, nevar iepriecināt ar statistiku par veiksmīgi izārstētiem cilvēkiem.” Mediķe norāda, ka, viņasprāt, tas, ko piedāvā konkrētā vācu klīnika, varētu būt traktējams kā “komfortabla simptomu kontrole.”

“Tradicionālajā medicīnā neeksistē tāda lieta kā zemu devu ķīmijterapija. Ir vai nu ķīmijterapija pacientam atbilstošās devās, vai arī neadekvāta ķīmijterapija,” piebilst Hegmane. Runājot par iemesliem, kādēļ atsevišķi pacienti mēdz dot priekšroku nepārbaudītām un neapstiprinātām metodēm onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā, mediķe galvenokārt min bailes.

“Saprotams, ka tās pamatā ir bailes. Šī diagnoze ir šoks katram. Nevēlēšanās pieņemt faktu, ka ir nepieciešamas nopietnas darbības, liek izšķirties par saudzīgām metodēm – gribas noticēt, ka kaut kas vieglāks arī palīdzēs, ticēt brīnumam,” stāsta onkoloģe.

Sabiedrība savlaicīgi jāizglīto par onkoloģiskajām slimībām

Ārste arī norāda, ka, lai mēģinātu atturēt smagi slimus pacientus no lēmumiem, kuri vēl vairāk apdraud veselību, un vairumā gadījumu beigu beigās nozīmē nāvi, būtiski ir savlaicīgi izglītot sabiedrību. “Sabiedrības informēšanai par šīm tēmām ir jāsākas jau ar veselības mācību skolās. Ja šīs lietas tiktu apspriestas savlaicīgi un pienācīgi, cilvēki tām pievērstos,” apgalvo mediķe.

Viņasprāt, liela loma sabiedrības domas veidošanai par onkoloģiskām saslimšanām ir arī mediju saturam. Ziņās visbiežāk stāsta tieši par smagiem un letāliem gadījumiem, savukārt informācija par pacientiem, kuri veiksmīgi izārstējušies no vēža ar tradicionālām metodēm, medijos parasti nenonāk.

Kā šobrīd klājas Sanitai Zutei?

Nesenākais gadījums, kurā vēža slimniece izvēlējās ārstēties netradicionālā onkoloģijas klīnikā, vēsta par latviešu modeli Sanitu Zuti. Viņa atrodas Vācijā Integratīvās medicīnas onkoloģiskajā klīnikā, kur par cilvēku saziedoto naudu cenšas izārstēties no dzemdes kakla vēža, ko viņa izlēma neoperēt Latvijā.

Portāla Ziedot.lv ziedošanas kampaņas laikā daļa sabiedrības pauda sašutumu, uzzinot, ka ārstniecības iestāde, kurā Sanita plānoja cīnīties ar vēzi, patiesībā piedāvā netradicionālas un “ķermenim saudzīgākas” metodes.

Šis gan nebūt nav pirmais un vienīgais gadījums, kad pacients ar onkoloģisko saslimšanu apzināti atsakās no tradicionālās, ārstu rekomendētās pieejas kaites ārstēšanā.

Kā iepriekš ziņots, dzemdes kakla vēzi Sanitai diagnosticēja 2016. gadā.

Kā portālam Jauns.lv atklāja Sanitas māte, meita bija devusies pie onkologa kādā Latvijas privātklīnikā, kurš ieteicis operāciju, taču viņa izvēlējusies “saudzīgākas, ne tik drakoniskas metodes”.

Sanita plānojusi doties uz izmeklējumiem Itālijā, taču visu plānu izjaukusi Latvijas birokrātija: ārstu konsīlijs atteicies atbalstīt šādu lēmumu. Tā kā naudas ģimenei nav bijis daudz, tika lūkotas alternatīvas ārstēšanās metodes.

Nesenākās ziņas par Sanitu liecina, ka skaidrības par vācu klīnikas metožu rezultātiem pagaidām nav un ģimene bažījas par to, ka turpmākai ārstēšanai varētu nepietikt naudas.

Kā atklāj Sanitas māte, šobrīd Sanitai tiek veiktas procedūras, kas nav bijušas iekļautas sākotnēji aprēķinātajā paketē. “Gala summa var izrādīties liels pārsteigums, bet es cenšos par to nedomāt, jo jebkurā gadījumā tas nemainīs mūsu turpmākās darbības,” par tālāku ārstēšanos teic jaunās sievietes māte.

Slimo un izārstēto statistika

2017. gadā Latvijā tika reģistrēti 11762 pacienti, kuriem uzstādīta diagnoze ļaundabīgs audzējs. Uzskaitē ir 77341 pacients ar ļaundabīgiem audzējiem, no tiem 43925 ir uzskaitē ilgāk par 5 gadiem (šie pacienti var tikt uzskatīti par izārstētiem). Mediķe uzsver, ka gadījumā, ja vēzis tiek savlaicīgi atklāts un atbilstoši ārstēts, to var izārstēt.