Izstrādāti noteikumi par VID dienesta pakāpju piešķiršanu un nosaukumiem

Plānots, ka šo noteikumu projektu izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 10.septembrī.

No 2018.gada 1.janvāra VID finanšu policija un muitas policija ir apvienota vienā izmeklēšanas iestādē - VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē, nosakot tās uzdevumus un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, kā arī paredz, lai nodrošinātu VID ģenerāldirektoram tiešu, nepastarpinātu informāciju par korupcijas riskiem un indikācijām iestādē un stiprinātu Iekšējās drošības daļas institucionālo neatkarību, izveidot VID Iekšējās drošības pārvaldi, nosakot tās uzdevumus un ierēdņu tiesības likumpārkāpumu atklāšanā, kas konstatēti VID ierēdņu (darbinieku) rīcībā un saistīti ar to pienākumu izpildi.

Noteikumu projekts paredz noteikt VID Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ierēdņiem dienesta pakāpju piešķiršanas vai esošo dienesta pakāpju saglabāšanas, pazemināšanas vai atņemšanas kārtību un piešķiramo dienesta pakāpju vienādus nosaukumus, piemēram, kapteinis, majors, nevis muitas kapteinis, finanšu policijas kapteinis.

Noteikumu projekts paredz piešķirt kārtējo dienesta pakāpi pirms termiņa, ar VID ģenerāldirektora lēmumu par īpašiem nopelniem un teicamu darbu kā vienreizēju apbalvojumu, kā arī pilnveido regulējumu par dienesta pakāpju piešķiršanu gadījumos, ja personai ir ierosināta disciplinārlieta vai tā apstrīd lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu.

Ģenerāļa dienesta pakāpi turpmāk plānots piešķirt pēc trīs gadu izdienas pulkveža dienesta pakāpē (iepriekš divi gadi), lai tuvinātu esošo regulējumu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā noteiktajam regulējumam attiecībā uz ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanu pēc piecu piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē un nodrošinātu vienlīdzīgu nosacījumu piemērošanu visiem ierēdņiem ar dienesta pakāpēm.

Tāpat noteikumu projekts paredz saglabāt iepriekšējo tiesisko regulējumu par ierēdņa nostrādāto laiku VID, ko ieskaita izdienā, kas nepieciešama dienesta pakāpes piešķiršanai, pārceļot ierēdni amatā no citas VID patstāvīgās struktūrvienības, kur viņam nebija piešķirta dienesta pakāpe. VID ierēdņi ir specializētā valsts civildienestā un atsevišķās VID patstāvīgās struktūrvienībās - VID Muitas pārvaldē, VID Nodokļu un muitas policijas (iepriekš muitas policijas un finanšu policijas) pārvaldē, VID Iekšējās drošības pārvaldē - ierēdņiem tiek piešķirta dienesta pakāpe.

Lai nodrošinātu skaidru regulējumu, noteikumu projektā paredzēts, ja ierēdnim līdz šim nebija piešķirta dienesta pakāpe, tad, to pārceļot no citas VID patstāvīgās struktūrvienības, viņam dienesta pakāpes piešķiršanai ņem vērā dienesta laiku VID ierēdņa amatā (piemēram, uz VID Muitas pārvaldi tiek pārcelts ar pieredzi muitas jomā VID Nodokļu kontroles pārvaldes ierēdnis, kura pienākumos ietilpa auditu veikšana par muitas maksājumiem).

Vienlaikus noteikumu projektā ir noteikts izņēmums - ja VID ierēdnis tiek iecelts VID Muitas pārvaldes direktora, VID Nodokļu un muitas policijas direktora, VID Muitas pārvaldes direktora vai VID Iekšējās drošības pārvaldes direktora amatā, tam piešķir pulkveža pakāpi, un dienesta pakāpe - ģenerālis - var tikt piešķirta pēc trīs gadu izdienas pulkveža pakāpē. Šāds izņēmums ir paredzēts, lai personai, kurai nav bijusi dienesta pieredze konkrētajā profesionālajā jomā un kurai pirms tam nebija piešķirta dienesta pakāpe, ieceļot VID amatā, kuram atbilst augstākā dienesta pakāpe - ģenerālis, nebūtu piešķirta augstākā dienesta pakāpe.

Valsts civildienesta likumā noteikts, ka visi VID ierēdņi uzskatāmi par specializētā valsts civildienesta personām, kas strādā struktūrvienībās, kurās gan piešķir dienesta pakāpes, gan kurās nepiešķir dienesta pakāpes un attiecīgi uz tām vienlīdzīgi attiecas tiesību normas, kas regulē izdienas aprēķināšanas kārtību.

VID ir struktūrvienības, kurās ierēdņu dienesta pienākumi ir savstarpēji līdzīgi, piemēram, Nodokļu kontroles pārvaldes Uzņēmējdarbības kontroles daļas ierēdņu kompetencē ietilpst veikt tematiskās pārbaudes, kas pēc būtības ir līdzīgas Muitas pārvaldes Muitas atļauju kontroles daļas ierēdņu kompetencē ietilpstošajiem uzdevumiem organizēt muitas fiziskās kontroles pasākumus muitas dienestu norādītajās vai apstiprinātajās vietās un citās uzņēmēju telpās.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā dienesta pakāpes piešķiršanu nav jāuzskata par saistītu ar kādu īpašu funkciju un uzdevumu veikšanu, proti, ja viens Nodokļu kontroles pārvaldes ierēdnis nostrādā piecus gadus amatā, kurā nepiešķir dienesta pakāpi, un otrs Muitas pārvaldes ierēdnis šos piecus gadus nostrādā amatā, kurā piešķir dienesta pakāpi, rezultātā tiks uzskatīts, ka viņiem abiem ir vienāds stāžs, ko ņemt vērā, piešķirot dienesta pakāpi un attiecīgi dienesta pienākumi šīm personām ir bijuši līdzīgi, tādejādi arī VID ietvaros netiks pārkāpts vienlīdzības princips.

Šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai VID ietvaros nodrošinātu ierēdņu pārcelšanu (rotēšanu) no dažādām struktūrvienībām, tai skaitā, no tām, kurās nepiešķir dienesta pakāpi, kas tādejādi veicina arī VID ierēdņu (tai skaitā, pretendentu uz vakanto amatu) vēlmi uz izaugsmi.

Noteikumu projekts arī paredz dienesta pakāpi turpmāk atņemt, ja ierēdnis atbrīvots no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā (likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" ietverts aizliegums ieņemt VID ierēdņa amatu, ja persona sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu, līdz ar to arī dienesta pakāpes šādiem ierēdņiem būtu atņemamas).

Ministru kabineta noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā pieņemšanas Ministru kabineta sēdē.