Amatpersonām būs jāinformē priekšniecība par savā pakļautībā esošajiem radiniekiem

Pašreizējā likuma redakcija par amatpersonas pienākumiem paredz, ka amatpersona nekavējoties sniedz informāciju savai priekšniecībai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru ieinteresētību kādas darbības veikšanā, kura ietilpst tās amata pienākumos. Tāpat amatpersonai ir jāinformē priekšniecība par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks ir šī amatpersona vai tās radinieks. Priekšniecība arī jāinformē, ja amatpersona vai tās radinieks ir individuālais komersants, kas saņem attiecīgās publiskas personas institūcijas publisko iepirkumu, izņemot gadījumus, kad to piešķir atklāta konkursa rezultātā.

Grozījumi paredz, ka amatpersona, stājoties amatā, informē priekšniecību par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks ir šī valsts amatpersona vai tās radinieks. Tas attiecas uz tām komercsabiedrībām, kuras saņem attiecīgās publiskas personas institūcijas publisko iepirkumu un darbojas jomā, kuru uzrauga attiecīgā institūcija.

Tāpat amatpersonām būs jāinformē priekšniecība par sevi pārstāvētajām nevalstiskajām organizācijām, kuras saņem attiecīgās institūcijas finanšu līdzekļus. Eksperti arī rosina, ka amatpersonām būs jāinformē priekšniecība par radiniekiem, kuri strādā attiecīgās valsts amatpersonas tiešā vai netiešā pakļautībā.

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" arī precizē ziedojuma definīciju. Pašreizējā redakcija paredz, ka par ziedojumu uzskatāma finanšu līdzekļu, preces vai pakalpojumu bezatlīdzības atvēlēšana noteiktiem mērķiem. Likuma grozījumi paredz, ka par ziedojumu uzskatāma mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, pakalpojuma, tiesību vai citāda veida labuma, izņemot publiskās infrastruktūras objektu, bezatlīdzības atvēlēšana publiskas personas institūcijas funkciju izpildes veicināšanai. Ziedojuma faktu publiskas personas institūcija noformē rakstveidā.

Grozījumi arī paredz, ka valsts amatpersona, kā arī koleģiālā institūcija var pieņemt ziedojumu, ja ziedojumu atvēlējusi kāda neiesaistīta trešā persona un ziedojuma pieņemšana valsts amatpersonai nerada interešu konfliktu. Neiesaistīta trešā persona ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura, piemēram, divu gadu laikā pirms ziedojuma atvēlēšanas ar attiecīgo publiskas personas institūciju nav veikusi darījumus, izņemot, ja darījums noslēgts atklāta konkursa rezultātā.

Tāpat grozījumi paredz, ka pirms ziedojuma pieņemšanas valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija izvērtē, vai publiskas personas institūcijai attiecībā uz ziedotāju divu gadu laikā pēc ziedojuma pieņemšanas varētu izdot administratīvos aktus vai veikt uzraudzības funkcijas.

Grozījumi arī paredz, ka pirms ziedojuma pieņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja.

Publiskas personas institūcijai divus gadus pēc ziedojuma pieņemšanas ir aizliegts attiecībā uz ziedotāju pieņemt jebkādus lēmumus, izņemot gadījumus, kad ziedotājs atklāta konkursa rezultātā saņēmis publisko iepirkumu tiesības.

Paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā publiskas personas institūcija pieņem, uzskaita un izmanto atvēlēto ziedojumu, kā arī kārtību, kādā publiskas personas institūcija publicē informāciju par saņemto ziedojumu, ziedotāju un ziedojuma izmantošanu.