Mūžībā aizgājis Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītājs Andris Ezeriņš
Andris Ezeriņš bija spilgta personība un izcils deju skolotājs, kurš savā darba mūžā izaudzinājis vairākas dejotāju paaudzes.
Kultūra
2016. gada 1. marts, 11:25

Mūžībā aizgājis Dziesmu un deju svētku Goda virsvadītājs Andris Ezeriņš

Jauns.lv

Mūžībā aizgājis horeogrāfs, pedagogs, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsvadītājs, ilggadējais Madonas rajona deju kolektīvu virsvadītājs, Tautas deju ansambļa "Vidzeme" mākslinieciskais vadītājs Andris Ezeriņš, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kolēģi uzsver, ka viņš bijis spilgta personība un izcils deju skolotājs, kurš savā darba mūžā izaudzinājis vairākas dejotāju paaudzes.

Ezeriņš dzimis 1947.gada 30.decembrī. Viņa dzīve un darbs saistīti ar Madonu un tās apkārtni. Pirmo izglītību Ezeriņš guvis, mācoties Cesvaines internātskolā un Madonas vidusskolā. 1973.gadā viņš beidzis Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu kā basketbola treneris. Dejot Ezeriņš sācis Internātskolā pie skolotājas Līvijas Maliņas, bet īsto pieredzi un rūdījumu guvis, divpadsmit gadus dejojot ansamblī "Vidzeme" pie Dzidras Rubenes. No savas skolotājas viņš pārņēmis un turpinājis latviešu dejas tradīcijas, madoniešu lepnumu un spītu - dejas iestudējis "pamatīgi", reizē nezaudējot to vieglumu un dabiskumu.

Ezeriņš sacerējis vairāk nekā 20 deju. Jaunrades deju konkursā 1996.gadā prēmēti viņa "Leivergroga danči". 1997.gada dejotāju aptaujā par gada populārāko deju atzīts "Leiveris". XI Deju svētkos 1993.gadā Ezeriņš pirmoreiz bija virsvadītājs Vidzemes vēsturiskā novada dejotāju skaitam iecerētajai "Saules dejai". XII Deju svētkos 1998.gadā Vidzemes uzvedumā viņš iestudēja savas divas dejas "Leiveri" un "Lai tā būda rūc". Šis dejas joprojām ir dejotāju iemīļotas un bieži dejotas, tām piemīt humors, pamatīgums un vidzemnieku lepnums.

Ezeriņš mūžībā aizgājis 28.februārī. Atvadīšanās no viņa notiks 5.martā plkst.11 Madonas kultūras namā.

BNS/ Foto: Ieva Lūka/ LETA / No Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīva

Tēmas