Ilggadējais Rundāles pils direktors Lancmanis komentē, kādam jābūt viņa aizstājējam
Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.
Viņš pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.
Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.
Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. "Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu," sacīja Lancmanis.
Viņš uzsvēra, ka muzeja direktora darbu sarežģītāku padara tā plašais darbības spektrs - plašu mākslas un vēstures kolekciju uzturēšana, arhīva mantojuma pārvaldīšana un dokumentācijas centra darbība, līdz ar ko, pēc Lancmaņa domām, muzejam nākotnē nepieciešams pievērsties arī pētniecībai un publikāciju izdošanai. Lancmanis uzskata, ka šai pētniecībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar pili, bet gan iekļaut arī dažādu vēstures periodu mākslas un muižu pētniecību.
Atskatoties uz pēdējo gadu laikā paveikto, Lancmanis pauda, ka savu amatu var atstāt ar prieka sajūtu, jo pabeigta visu pils telpu atjaunošana, kā arī interjera ekspozīciju iekārtošana. Šī gada 24. maijā tika atvērtas divas pils telpas - 14. un 15., kurā izvietota ekspozīcija "No gotikas līdz jūgendstila", kas aptver laika periodu no 15. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam.
"Ir ļoti daudz kas izdarīts, un ir interesantas lietas, pie kā gan vēl vajag strādāt. Vajag papildināt kolekcijas un jāsāk līdz šim nedarītais - publicēšana. Nākamā gada 24. maijā pils pamatakmens ielikšanu vēlamies atzīmēt ar publikācijām par dažādām kolekcijām," sacīja Lancmanis.
Tāpat ilggadējais muzeja direktors norādīja, ka "labs turpinājums" nepieciešams arī pils parkam un rožu dārzam, kas platības ziņā ir lielākais Ziemeļeiropā.
Līdz ar to, vērtējot muzeja pašreizējo darbu, Lancmanis uzskata, ka nākamajam direktoram nebūs jāķeras pie reformām.
Kultūras ministrija izsludinājusi atklātu konkursu uz Rundāles pils muzeja direktora amatu, kurš vakants būs no 2019. gada 1. janvāra, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Konkursa sludinājumā norādīts, ka pils muzeja direktoram galvenie pienākumi būs plānot, vadīt un koordinēt Rundāles pils muzeja darbu, nodrošinot Rundāles pils muzeja mērķu un uzdevumu izpildi, pārstāvēt Rundāles pils muzeja intereses valsts un pašvaldību iestādēs, komercsabiedrībās un tiesu iestādēs, nodrošināt Rundāles pils muzeja finansiālo, juridisko un administratīvo darbību tās mērķu un uzdevumu īstenošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt Rundāles pils muzeja stratēģijas izstrādi.
Pie prasībām pretendentiem norādīts, ka viņiem ir jābūt augstākai akadēmiskai vai otrā līmeņa profesionālai augstākai izglītībai humanitārajās vai sociālajās zinātnēs, vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā, teicamas latviešu valodas un labas vismaz divu svešvalodu zināšanas.
Tāpat tiek uzsvērts, ka pretendentiem ir jābūt labām zināšanām un izpratnei par muzeja darbību un funkcijām.
Konkursa pretendentiem līdz 2018. gada 14. septembrim jānosūta pieteikums un tam klāt visi nepieciešamie dokumenti pa pastu vai jāiesniedz personīgi Kultūras ministrijas Dokumentu pārvaldības nodaļā.
Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka Rundāles pils direktors Lancmanis jau 2015. gadā bija paziņojis, ka nolēmis 2018. gada nogalē doties pensijā.
"Tas ir sāpīgs moments, bet es negribu vilkt to līdz bezgalībai. Es gribu iet pensijā 31. decembrī 2018. gadā," teica Lancmanis.
Līdz tam brīdim viņš vēlējās izveidot jaunu komandu, kura ir spējīga visu pārņemt un virzīt tālāk. Jaunajai komandai būšot jāspēj nepakļauties laikmeta vilinājumiem "uz kaut kādu naivu komercializāciju vai ārējiem trikiem, saglabāt pils suverenitāti un muzeja virzību, stilu, muzeja misiju".
Lancmanis uzskata, ka nav viegli paredzēt savu "izkāpšanu ārā no garā procesa", bet to viņš tagad jau darot.
Lancmanis dzimis 1941. gadā, beidzis Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa dzīve ar Rundāles pili saistīta kopš 1964. gada, kad viņš sāka tur strādāt kā zinātniskais līdzstrādnieks. Vēlāk viņš kļuva par direktora vietnieku, bet kopš 1975. gada ir Rundāles pils muzeja direktors.
Lancmaņa amatpersonas deklarācija par pērno gadu liecina, ka viņš jau ir kļuvis par pensionāru - 2017. gadā viņam kopumā pensijā izmaksāti 8385 eiro, un līdzīgu summu viņš saņēmis arī 2016. gadā. Kā Rundāles pils direktors viņš pērn saņēmis 31 871 eiro. Lancmanis ir uzkrājis ap 65 000 eiro, viņam pieder īpašumi Rundālē un Saulkrastos.
