Novados, kur pedagogi paliks bez piemaksām, šādu soli sauc par šantāžu
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un valdības lēmums neizmaksāt vairākām pašvaldībām līdzekļus pedagogu piemaksām ir nekorekts un līdzinās šantāžai, pauda aptaujātie domju priekšsēdētāji.
Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore ("Mēs-Baltinavai") aģentūrai LETA atzina, ka skolu reorganizācija ir "smags jautājums", taču IZM lēmumu papildu finansējumu izmaksāt pedagogiem tajās pašvaldībās, kuras 2017./2018.mācību gadā izpildīja noteikto normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, domes priekšsēdētāja sauca par nekorektu.
"Mums ir tikai viena skola, un mēs to nevaram optimizēt. Nav pamata skolas slēgšanai," pārliecināta Tabore, piebilstot, ka attiecībā uz pedagogu atalgojumu "minimumu pašvaldība spēj izpildīt".
Arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam (V) IZM nostāja nav saprotama.
"Esam īstenojuši novadā jēgpilnu un uz rezultātu vērstu izglītības reformu, pieaicinot labākos jomas speciālistus. Un bez šiem Jūdas grašiem mēs iztiksim," apgalvoja Šteins.
Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka jau iepriekš novadā apvienotas divas skolas, bet šogad novadā izveidota Izglītības padome, kas apvieno izglītības jomas darbiniekus un darbojas izglītības kvalitātes uzlabošanai. Turklāt novadā atvērta jauna sākumskola, kurā ir arī pirmsskolēnu grupa, lai nodrošinātu vieglāku pāreju uz skolu.
"Skolai ir jauns kolektīvs ar pavisam citu filozofiju un vērtībām, lai bērniem nodrošinātu 21.gadsimtam atbilstošu izglītību," pauda Līgatnes domes priekšsēdētājs.
Tāpat novadā izveidots izglītības vērtību kodekss, kura galvenā vērtība noteikta bērns.
"Jā, pedagogiem ir jānodrošina cienīgs atalgojums, bet nauda nevar būt reformas prioritāte. Bērnam un viņa interesēm jābūt reformas prioritātei," klāstīja Šteins.
Savukārt Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa ("Par Alsungas novada izaugsmi") aģentūrai LETA pauda, ka IZM rīcība līdzinās šantāžai.
"Skolas reorganizācija nozīmē to, ka vieni pedagogi zaudē darbu, lai citiem paceltu algas. Bet mūsu pedagogi ir solidāri, turklāt viņi zina, ko nozīmētu vienīgās vidusskolas likvidēšana - novadā vairs nebūtu jauniešu -," apgalvoja Kalniņa.
Alsungas vidusskolā ir apmēram 120 skolēnu, un domes priekšsēdētāja uzskata, ka tas ir pietiekams skaits, lai skola turpinātu darbu. Viņa ir pārliecināta, ka ne visi skolēni var mācīties lielākā skolā, bet Alsungā pedagogi audzēkņiem varot veltīt vairāk laika.
"Ministrijas nostāja līdzinās šantāžai. Var formāli zem vienas skolas "pabāzt" vairākas, un tiks uzskatīts, ka ministrijas kritēriji ir izpildīti," pauda Kalniņa.
Jau vēstīts, ka papildu finansējumu piemaksām pedagogiem šī gada pēdējiem četriem mēnešiem nesaņems vairākas pierobežas pašvaldības, liecina valdībā apstiprinātais papildu līdzekļu saņemošo pašvaldību saraksts.
Šādu pašvaldību vidū ir, piemēram, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novads, kas atrodas Krievijas pierobežā. Tāpat pie piemaksām pedagogiem netiks virkne pašvaldību Vidzemes ziemeļu daļā, Kurzemes dienvidrietumos, kā arī Latgales austrumos. Vislielākais to pašvaldību skaits, kurā papildu finansējums netika piešķirs, ir Vidzemē un Latgalē.
Papildu finansējums tiks izmaksāts pedagogiem (izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu pedagogus) tajās pašvaldībās, kuras 2017./2018.mācību gadā izpildīja noteikto normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, sniedzot reālu mērķdotācijas ietaupījumu 2016., 2017. un 2018.gadā. Kopumā trijos gados pašvaldību veiktā skolu tīkla sakārtošana devusi vairāk nekā 4,3 miljonu eiro ietaupījumu.
Šogad piemaksas saņems 88 pašvaldības, un piemaksu apmērs ir robežās no 1% līdz 11% no septembrim-decembrim aprēķinātās mērķdotācijas bez finansējuma pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām.
