Traģēdija Dobeles pusē: 27 gadus veco Egilu samala graudu kaltes elektromotors
Dobeles novada agrofirmas "Zelta druva" kaltē Bērzes pagastā 24. jūlijā rītā bojā gāja Egils Pūcēns (27). Jaunais vīrietis uzkrita uz elektromotora, un viņu sarāva gabalos... Bojāgājušā māsa Ieva apgalvo, ka viņai piedāvāta nauda par nepatiesas liecības došanu, uzņēmuma lielākajam īpašniekam Edgaram Silakalnam ir cita versija.
“Mans brālis kaltē strādāja nelegāli kopš 10. jūlija. Tā jau parasti "Zelta druvā" notiek: viens strādā legāli, bet viņa pārinieks – nelegāli, bez līguma. Kaltē strādā arī mūsu tēvs, tiesa gan, legāli,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Ieva Pūcēna.
Esot solīti 5000 eiro
Liktenīgajā dienā Egils strādājis viens, un viņu pēc kāda laika atrada pārinieks. “Brālis bija uzkritis uz elektromotora, un tā zobrati, ar lielu jaudu strādājot, viņu burtiski samala. Jāteic, ka brālim gan vietā, kur atradās elektromotors, nevajadzēja atrasties, grūti pateikt, ko viņš tur darījis. Bet elektromotors nebija ne norobežots, ne tur izliktas drošības zīmes vai barjeras. Brālis arī nebija iepazīstināts ar darba drošību un parakstījis dokumentus par drošības noteikumu ievērošanu,” teic Ieva.
"Zelta druvas" pārstāvis viņai esot netieši piedāvājis 5000 eiro, lai nevienam nestāsta, ka brālis strādājis bez darba līguma, bet gan teiktu, ka Egils tur ieradās pirmo dienu, meklējot darbu. “Es to negrasos darīt un biju jau arī uzrakstījusi iesniegumu policijai, kurā visu izklāstīju. Bet "Zelta druvā" pēc nelaimes gadījuma visi it kā teica, ka mani brāli nepazīstot un nezina, kā viņš nonācis kaltē, kaut gan viņš tur strādāja un ir vietējais iedzīvotājs,” apgalvo nelaiķa māsa.
Motors norobežots
Tagad ap elektromotoru ir uzliktas norobežojošas zīmes un neviens tam vairs nevar piekļūt. “Pie elektromotora ir uzmetināts aizsargs un saliktas gumijas, kuru nebija tad, kad mans brālis gāja bojā,” turpina Ieva. “Pēkšņi saliktas zīmes, ka kaltē aizliegts ieiet nepiederošām personām, kaut gan pirms tam brāļi un draugi nāca pie Egila ciemos uz kalti – vienkārši viņu apciemot, parunāties, atnest pusdienas. Vai viņi [Zelta druva] laikā, kad notiek negadījuma izmeklēšana, drīkst veikt šādus uzlabojumus kaltē? Kā visus šos gadus vecā padomju laika kalte varēja darboties bez atbildīgo institūciju pārbaudēm?” vaicā Pūcēna.
“Morāli esam vainīgi”
Agrofirmas "Zelta druva" valdes loceklis Edgars Silakalns saka: “Vēl par to ir par agru runāt, kamēr kompetentās iestādes veic visas izmeklēšanas. Es pat par to nedrīkstu runāt, ļaujiet, lai beidzas izmeklēšana. Par nelaimes gadījumu klīst dažādas versijas.”
Par bojā gājušo Silakalns teic: “Es tādu darbinieku darbā neesmu pieņēmis. Nezinu, kā viņš kaltē ticis iekšā, viņam tur tēvs strādā. Klāt nebiju. Bet kalte ir veca – no padomju laikiem, domājām to slēgt. 40 gadus tā darbojās, un nekas nebija noticis, bet tagad... Taisnība – kalte bija veca un nebija norobežota, tai visi varēja piekļūt, tur visu laiku iekšā ārā staigāja lieki cilvēki. Tagad gan norobežojās zīmes esam uzlikuši.” Par Ievas Pūcēnas pieminēto klusēšanas naudu Silakalnam ir cita versija: “Māsa saka, ka viņa no mums attiesāšot 100 000 eiro.”
Tomēr "Zelta druvas" līdzīpašnieks atzīst: “Mēs gan esam morāli vainīgi. Kaut arī viņš pie mums nestrādāja, nelaime notika mūsu teritorijā.” To, ka "Zelta druva" vismaz morāli jūtas atbildīga, liecina fakts, ka agrofirma segusi Egila bēru izdevumus.
Kamēr notiek izmeklēšana, ne Darba inspekcija, ne Valsts policija, kura ierosinājusi kriminālprocesu, sīkāku informāciju neatklāj. Izmeklēšanā arī skaidro, vai jaunajam vīrietim bijušas noslēgtas darba attiecības. Likumsargi uzsver, ka strādāt bez līguma ir kategoriski aizliegts.
