Tik daudz zilaļģu kā šogad Baltijas jūrā nav bijis nekad
Teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija.
Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.
Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī.
Latvijas piekrastē lielāks zilaļģu daudzums sestdien manīts vietām pie Ziemeļkurzemes - gan Irbes šaurumā, gan Rīgas līcī.
Zilaļģu masveida savairošanos šovasar veicinājis ilgstoši karstais un saulainais laiks. Ūdens temperatūra Baltijas jūras lielākajā daļā pakāpusies piecus un pat vairāk grādus virs normas.
Vēju ietekmē aukstāks ūdens ir vietām dienvidu un austrumu piekrastē, tai skaitā daļā Latvijas piekrastes.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem ūdens temperatūra Latvijas piekrastē svētdienas rītā bija no +13 grādiem Ventspilī līdz +24 grādiem Rojā.
Tuvākajā nedēļā valdošais ziemeļu vējš, ko nomainīs austrumu un dienvidaustrumu vējš, nodrošinās, ka lielā zilaļģu masa no jūras centrālās daļas nesasniegs Latvijas ūdeņus, taču iespējama zilaļģu savairošanās uz vietas.
Zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās - tā saucamā "ziedēšana" - jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, kā arī acu un gļotādas kairinājumu.
Zilaļģu masveida savairošanos var atpazīt pēc ūdens netīri zilganzaļās krāsas, plēves uz ūdens un izskalojumiem krastā.
