Rimšēviču un Martinsonu "iegāzušas" pirtī noklausītas sarunas, kuras gadiem neviens nebija aizticis
Inventarizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) savulaik veiktās operatīvās darbības, iestādes vadītājam Jēkabam Straumem radusies neizpratne par to, kāpēc, iegūstot pierādījumus vai indikācijas par tālākām nepieciešamām darbībām, pagātnē bieži vien nav sekojusi atbilstoša reakcija.
Straume intervijā žurnālam "Ir" atzinis, ka ir veicis nelielu inventarizāciju par to, ko birojs ir darījis pēdējos gados, tātad arī pirms viņa stāšanās iestādes vadītāja amatā. Inventarizācijas laikā Straume neesot konstatējis nevienu gadījumu, kad kaut kas būtu darīts nelikumīgi.
Tomēr viņam esot radusies neizpratne par to, kāpēc, operatīvās darbības laikā iegūstot pierādījumus vai indikācijas par to, kur tālāk vajadzētu strādāt, pagātnē bieži vien nav sekojusi attiecīgā reakcija. "Pie iespējas [bijušajam KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim] Juraša kungam varbūt pajautāšu. Bet skaidrs, ka mēs turpinām strādāt - gan ar to, kas notiek tagad, gan ar materiāliem, kuri ir vēsturiski iegūti," intervijā žurnālam apliecinājis Straume. Viņš arī atzinis, ka Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam celtās apsūdzības ir veco lietu inventarizācijas rezultāts. "Darbinieki, kuriem tas tika uzticēts, nāca un ziņoja - jā, šeit ir viens vai otrs gadījums, par kuru nav notikusi izmeklēšana," intervijā "Ir" skaidrojis KNAB vadītājs.
Viņš arī apliecinājis, ka būtiskākā daļa, lai Rimšēviča un Martinsona lietā celtu apsūdzības, bijušas divu cilvēku liecības un 2013.gadā Taureņu pirtī noklausītās sarunas, tomēr četru mēnešu laikā, turpinot izmeklēšanu, iegūti arī citi pierādījumi.
Uz jautājumu, vai KNAB turpina strādāt arī Jānis Miķelsons, kura dzīvesvietā 2014.gadā veikta kratīšana saistībā ar tā saucamo Martinsona jeb būvnieku lietu, jo Miķelsona civilsieva Anta Dišereite ir ar Martinsonu saistīta grāmatvede, Straume atbildējis, ka nav tiesīgs to komentēt, taču kopumā "jebkādas indikācijas par biroja amatpersonām, kas nav savienojamas ar ieņemamo amatu, tiek rūpīgi vērtētas".
"Šis jautājums jāskata drusku plašāk. Tas nav tikai KNAB kompetences jautājums. Skaidrs, ka birojam jākontrolē, vai tā amatpersonas ir godprātīgas. Bet tajā pašā laikā pilnīgi visiem darbiniekiem ir izsniegtas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpuma objektiem. Šīs atļaujas izsniedz Satversmes aizsardzības birojs, kurš katru vērtē. Šis gadījums, kad pagājušajā nedēļā tika pausta informācija, ka biroja darbinieks ir vainīgs pie informācijas noplūdes un izraisījis kāda kriminālprocesa neveiksmju stāstu, ir jāpārbauda," intervijā žurnālam "Ir" sacījis Straume.
Kā ziņots, laikraksts "Diena" iepriekš vēstīja, ka no KNAB, iespējams, noplūdusi informācija ar uzņēmēju Martinsonu saistītiem cilvēkiem, kā rezultātā savulaik nav sekmējusies izmeklēšana gan "būvnieku lietā", gan arī pret Rimšēviču.
Tikmēr bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, pašreizējais Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurašs mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja, ka neizpaužamas informācijas noplūde patiešām bija, bet tā notika Finanšu policijā (FP), savukārt KNAB sniedza atbalstu, lai palīdzētu saglābt situāciju.
Jau ziņots, ka Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Kā ziņots, KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bija labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bija starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana tika veikta skaidrā naudā.
