Rīdzinieki par nepievilcīgāko vietu dzīvošanai uzskata Bolderāju, par vislabāko - Mežaparku

Kā informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence, par otru piemērotāko apkaimi dzīvošanai iedzīvotāji atzinuši pilsētas centru, par ko nobalsojuši 19,6%, tam seko Imanta ar 16,7% un Purvciems ar 16,1% balsu. Par nepiemērotākajām iedzīvotāji visbiežāk minējuši Bolderāju - 34%, Maskavas forštati - 34% un Ķengaragu - 18%.

Vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā, ko par labu esam atzīst 89% aptaujāto, dabas vides daudzums un kvalitāte pilsētā - 86%, sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība - 86%.

Šogad, salīdzinot ar 2016.gadā veikto aptauju, paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos un amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem un iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus, kā arī par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā, sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimē, mājokļu kvalitāti Rīgā, mājokļu piedāvājumu, kā arī iespējām iegūt jaunas zināšanas un papildināt savas prasmes un kompetences.

Tāpat pieaugusi apmierinātība par iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu un iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, apgalvo departaments.

Lūdzot nosaukt trīs lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā, 31% respondentu minējuši satiksmes infrastruktūras uzlabošanos, sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti un gājējiem domāto infrastruktūru, 23% norādījuši, ka tā ir pilsētas labiekārtošana tai skaitā bērnu laukumu ierīkošana, atpūtas vietu iekārtošanu, kā arī graustu un māju remonti. Kā trešo lietu 17% respondentu minējuši vides jautājumu veiksmīgu risināšanu parkos un zaļajās zonās, kā arī tīrība un sakoptība pilsētā.

Aptaujas laikā rīdziniekiem tika lūgts nosaukt arī trīs lietas, kas būtu pirmām kārtām jāuzlabo viņu apkaimē. 36% aptaujāto respondentu minējuši vajadzību papildus uzlabot satiksmes infrastruktūru, 23% norādījuši uz vajadzību veikt pilsētas labiekārtošanu tai skaitā daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanu, graustu, māju remontu un bērnu laukumu ierīkošanu, bet 17% minējuši vides jautājumu papildu risināšanu visbiežāk nosaucot parku un zaļās zonas nepietiekamību.

Pētījumā analizēti kopumā 38 rādītāji un salīdzināti ar rezultātiem, kādi saskaņā ar Rīgas attīstības programmā noteikto būtu jāsasniedz 2020.gadā. Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem, astoņi rādītāji ir sasnieguši vai jau pārsnieguši savas 2020.gadā plānotās vērtības, 30 - vēl nav sasnieguši.

Rādītāji, kuri ir sasnieguši vai pārsnieguši plānoto, ir iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu skolu pakalpojumu pieejamību, vērtējums par iespējām bērniem iesaistīties pulciņos un amatiermākslas kolektīvos, vērtējums par sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām pilsētā plānotā vērtība, iedzīvotāju apmierinātība ar personisko mājokļa drošību, vērtējums par mājokļu piedāvājumu, par mājokļu kvalitāti un par esošo veloceliņu kvalitāti.

Visus šos rādītājus par pozitīviem atzīst 47% līdz 75% aptaujāto.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tendencēm mājokļa un ikdienas pārvietošanās jomā, kas joprojām izraisa plašas diskusijas, aptaujā tika iekļauti jauni jautājumi. Vaicājot par mājokļa jautājumu, vairums jeb 74% respondenti atzīmēja, ka pašlaik dzīvo savā vai savas ģimenes īpašumā. Savukārt jautājot par viedokli, vai labāk īrēt vai pirkt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sevi ar mājokli, vairums jeb 78,2% veica izvēli par labu īpašuma iegādei, nevis īrei.

Tāpat aptaujā tika uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu iemeslus, kas mudinātu iedzīvotājus automašīnas vietā vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Kā populārākie iemesli ieraduma maiņai būtu lētākas biļetes, sabiedriskā transporta kustības ātrums, jeb iespēja nokļūt galamērķī ātrāk nekā ar automašīnu, sabiedriskā transporta kursēšanas biežums un ērtāki transporta savienojumi.

Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un tā norisinājās šī gada aprīlī un maijā. Kopumā aptaujāti tika 2163 respondenti. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.

Aptaujas rezultātus Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izmantos 2017.gada pārskata par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas līdz 2020.gadam ieviešanu izstrādē.

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un Rīgas attīstības programma ir galvenie pilsētas plānošanas dokumenti, kas sniedz priekšnoteikumus pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Būtiska loma ir stratēģijas un programmas monitoringam jeb pārskatīšanai, kuras uzdevums ir atspoguļot dokumentu sasaisti ar pilsētā veiktajām pašvaldības aktivitātēm. Rīdzinieku aptauja ir viena no monitoringa metodēm, kas analizē 38 rādītājus, kuri norāda uz izmaiņām iedzīvotāju apmierinātības līmenī par dzīvi pilsētā.