Straumes pirmajā vadīšanas gadā KNAB sācis 34 kriminālprocesus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Jēkaba Straumes pirmajā vadīšanas gadā sācis 34 kriminālprocesus, informēja KNAB.
Saeima Straumi KNAB priekšnieka amatā apstiprināja pagājušā gada 15.jūnijā. No šī datuma līdz šā gada 15.jūnijam birojs sācis 34 kriminālprocesus, savukārt kriminālvajāšanai nodevis 19 krimināllietas.
KNAB gan neapkopo informāciju par personu skaitu, pret kurām sākti kriminālprocesi specifiskos laika periodos, kas neiekļaujas normatīvajos aktos noteikto KNAB darbības pārskatu periodos.
KNAB kopumā pagājušā gadā sācis 30 kriminālprocesus, kas ir par 11 lietām vairāk nekā gadu iepriekš.
Izmeklējot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, 2017.gadā kriminālvajāšanai prokuratūras iestādēm kopā nosūtīti 17 kriminālprocesi pret 41 personu, savukārt desmit lietās pieņemti lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu.
2016.gadā kopumā KNAB sāka 19 kriminālprocesus, bet kriminālvajāšanai prokuratūrai kopumā nosūtīti 14 kriminālprocesi pret 35 personām, savukārt 15 kriminālprocesos pieņemti lēmumi par kriminālprocesu izbeigšanu.
Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka Straumes pirmajā vadīšanas gadā KNAB sācis vairākus sabiedrībā rezonansi izraisījušus kriminālprocesus, piemēram, pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu un Saeimas deputātu Askoldu Kļaviņu (ZZS) par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
KNAB šajā laikā sācis arī divus kriminālprocesus par SIA "Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" darbinieku iespējamu koruptīvu rīcību.
Kriminālprocess, kurā figurē Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), KNAB tika sākts pāris nedēļas pirms Straume apstiprināts amatā. Pašu Kaimiņu KNAB gan aizturēja šogad 20.jūnijā.
KNAB Straumes pirmajā vadīšanas gadā sācis arī kriminālprocesu pret SIA "Rēzeknes namsaimnieks" juristu par 1700 eiro liela prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.
Birojs arī pērn sadarbībā ar Valsts robežsardzi aizturēja Valsts izglītības satura centra darbiniekus, kuri personām, kas nepārvalda valsts valodu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, apejot normatīvajos aktos noteikto kārtību, par materiālu atlīdzību palīdzēja iegūt attiecīgu valsts valodas zināšanu kategoriju.
