"Uz putām jāstāv pieclatniekam" - Alfrēda kungs alu taisa jau 60 gadus un zina visus trikus
Alfrēds Draugs dzimis Pāvilostas novada Sakas pagastā un visu mūžu tur arī nodzīvojis – nākamgad būs astoņdesmitie šūpļa svētki. Kopš mazām dienām viņš pieprot visus lauku darbus, tostarp – alus brūvēšanu.
Šo mākslu Alfrēds iemācījies jaunībā no sievastēva Mārtiņa Vinklera un pirmoreiz savu miestiņu sarūpējis uz paša kāzām. Tagad sirmais vīrs alu gatavo jau gandrīz sešdesmit gadu, un uz šiem Jāņiem sabrūvēti 150 litri – brauks ciemos gan radi, gan draugi. Viņš alu dara vismaz desmit reizes gadā, kad apkaimē ir kāzas, dzimumdienas, kristības vai citi godi, visi nākot pie Drauga kunga.
Tīri trauki un precīzs laiks
“Senāk jau katrā mājā brūvēja alu gan uz apkūlībām, gan Jāņiem, gan Ziemassvētkiem. Kāva jēru un brūvēja alu, tas bija pierasts. Mans sievastēvs arī to darīja un man iemācīja – visu parādīja. Es biju viņa rokas, viņš – gudrā galva. Bet alus brūvēšana nav viegls darbs. Jābūt tīriem traukiem un precīzi laiks jāievēro, tas ir galvenais,” stāsta Alfrēds. “Daudzas tonnas savā mūžā esmu sabrūvējis. Man ļoti garšo paša darinātais, cepējs jau arī ēd savu cepto maizi.” Teju sešdesmit gadu laikā viņam dzēriens ne reizi nav saskābis, jo tiek ievēroti visi noteikumi. Alfrēds brūvē tikai vienu šķirni, toties gadu desmitu laikā aizvien pilnveido savu prasmi.
Prot visu, kas vajadzīgs
Būdams īsts meistars, Alfrēds prot brūvēt alu no miežiem, pats gatavot iesalu, un tas ir sarežģīts process. Graudam, t.i., miezim, pirmās iznākot saknes, bet otrs nāk ārā asns. Saldumu dod tieši tas. Ar žileti pārgriežot graudu uz pusēm, var redzēt sacukurojušos kodolu. Mājas apstākļos graudi dīgst dažādi, nevienmērīgi, kamēr viens pārdīdzis, otram asns nav pat parādījies. Un problēmas var būt, ja mājās nav kaltes, kur iesalu kārtīgi žāvēt. Alfrēdam tāda bija ierīkota pirtsaugšā – ar cinkoto skārdu, tomēr labi izkaltēt traucējis lietus. Tad vedis uz Aizputi, Sakas pienotavu un kolhoza kalti.
Svarīgs ir labs iesals
“Kad likvidēja Liepājas alus brūzi, es aizbraucu pie viņiem un nopirku tonnu gatava iesala. Vēl apputējis bija. Kad ir iesals, ir ļoti vienkārši brūvēt,” turpina skaidrot alus vīrs. Ja ir iesals, nav vajadzīga graudu diedzēšana. “Esmu gatavojis gan no sava, gan no brūža iesala. Pēdējais ir ap 30% dārgāks. Kad Pāvilostā bija alus brūzis, es kā vecs brūveris aizgāju, painteresējos, kā viņi taisa miestiņu. Pa lenti viņi laida tādā tempā, un visi graudi dīga vienādi. Bet mājas apstākļos tā nav, siltums tiek citur vairāk, citur mazāk,” stāsta Alfrēds. Tas ir trakoti smags darbs – pagatavot labu iesalu. “Kad iesals izžāvēts, tas jāsamaļ speciālās dzirnavās. Es visu laiku braucu uz Cīravas dzirnavām, kur bija speciāls iesala placinātājs, var regulēt, kā vajag. Kad esmu samalis, vedu mājās uz brūvēšanu,” turpina meistars.
Uz putām jāstāv pieclatniekam
Alum, kad pudeli attaisa, ir jāsper – jāputo. Kad nesper – kas tas par alu! Vecie vīri sakot tā – putām jābūt tādām, ka notur veco metāla pieclatnieku. Alfrēds gan šo gudrību nav izmēģinājis, bet ir pārliecināts, ka viņa darītais alus tādu provi izturētu.
Saimnieks alum liek klāt no rudziem gatavotu pulveri – lai ir īpaša krāsa. Dabīgā krāsa ir gaišāka, bet viņam nepatīkot. Nežēlo arī apiņus, tāpēc alus ir diezgan rūgts, bet tādam tam jābūt. No grauda līdz alum paejot pāris nedēļas, kad gatavs, jāliek aukstumā. Agrāk dzērienu turēja koka mucās un ielaida dīķī kā dabīgā ledusskapī, Alfrēdam šim nolūkam izrakta septiņus metrus dziļa aka. Bairīti salej nerūsošajās mucās, un stāvot divus mēnešus – jo ilgāk, jo labāks.
Māca gudrībās mazdēlu
“Es parasti brūvēju mēnesi iepriekš, Jāņu alu sāku pusmaijā. Būtu brūvējis maija beigās, bet, tā kā apmācīju mazdēlu, bija vajadzīgs ilgāks laiks,” klāsta aldaris. “Es brūvēju labāko alu Sakas pagastā, bet tagad esmu palicis vienīgais. Visi vecie brūveri aizgājuši, un jaunie vairs neprot brūvēt. Tagad savam mazdēlam Mārtiņam Pētersonam nododu zināšanas. Viņš ir rokas, es – padoms,” teic Alfrēds, novēlot visiem Jāņos gardu miestiņu un lustīgu līgošanu.
Daži vērtīgi Alfrēda padomi:
1) Galvenais ir precizitāte un tīrība. Ja trauki būs netīri, alus būs skābs un negaršīgs.
2) No 100 kilogramiem iesala iznāk 250 litri alus vai pat tuvu 300 litriem, atkarībā no iesala.
3) Svarīgi, lai alu mucās nepilda par vēlu, jo tad nekas nebūs. Ja iepildīs par ātru, muca var neizturēt. Jāzina īstais laiks.
4_ Alu jāmēģina atdzesēt pēc iespējas vēsāku.
5) Uz 100 litriem vajag vienu paciņu maizes rauga.
Jāļauj alum rūgt – jo šis process būs ilgāks, jo būs garšīgāks miestiņš.
