Ludzāniete Kristīne: "Latvieši Norvēģijā pārsvarā dara melnos darbus." VIDEO
Teju katrā Norvēģijas pilsētā var sastapt kādu latvieti, kurš strādā darbus, ko nevēlas veikt vietējie – celtniecībā, zivrūpniecībā un citos. Nesen pēc 5 Norvēģijā nostrādātajiem gadiem Latvijā atgriezās ludzāniete Kristīne, bet viņa prāto, ka atkal kādu laiku varētu pastrādāt ziemeļzemē.
Latvijā nav ne tādu darba iespēju, ne arī atalgojuma, kas viņu apmierinātu. Kristīne, kura Daugavpils Universitātē ieguvusi diplomu socioloģijā, Norvēģijā strādāja zivju pārstrādes uzņēmumā un brīvdienās piestrādāja mazā suvenīru veikaliņā. Sākumā par vienu darba stundu viņa nopelnīja 110 norvēģu kronu (ap 12 eiro), bet vēlāk darba alga pieauga, Kristīne stāsta Latgales Reģionālajai televīzijai. Atgriežoties Ludzā, viņai bija grūtības atrast darbu, līdz beidzot to atrada pilsētas skaistumkopšanas salonā.
Norvēģijā viņa sastapusi daudz latviešu, kuri vēlētos atgriezties Latvijā, bet to nedara, jo šeit nevarēs atrast ne darbu, ne arī nopelnīt pietiekoši. Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pirms kādiem gadiem trijiem latvieši aizvien vairāk sāka skatīties uz darba iespējām Norvēģijā, tā kļuva pievilcīgāka nekā Īrija. Latvieši tur pārsvarā strādā „melnajos” darbos, kuri nav pievilcīgi vietējiem – par amatniekiem, celtniekiem, krāsotājiem, pie zemes darbiem, zivrūpniecībā. Bet ne visi latvieši Norvēģijā strādā rūpnīcās un fermās. Norvēģi, piemēram, novērtējuši latviešu meiteņu skaistumu un tās kļuvušas par modelēm. Piemēram, dziedātāja Laura Reinika māsa Rūta savulaik bija par kādas norvēģu autoskolas reklāmas seja.
Internetā atrodama informācija, ka latvieši iedzīvojušies Norvēģijā tāpat kā citās mītnes zemēs. Norvēģijā darbojas gan Latviešu biedrība, gan latviešu klubi, deju kolektīvs „Ziemeļmeita” un vokālais ansamblis „Laipa”, gan notiek latviešu dievkalpojumi un latviešu skoliņu nodarbības.
Sīkāk par no Latvijas aizbraukušo dzīvi Norvēģijā skatieties video.
Latviešu daiļavas skaistumkonkursā Norvēģijā
Laura Reinika māsa Rūta šopavasar Norvēģijā
