Saeima noraida ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma
foto: Evija Trifanova/LETA
Saeima šodien izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Politika

Saeima noraida ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma

LETA

Saeima šodien no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Saeima noraida ieceri par skolas gaitu sākšanu no ...

Piketi pie Saeimas izglītības satura reformas atbalstam

Pie Saeimas ēkas šodien notika divi piketi izglītības satura reformas atbalstam. Vienu piketu rīkoja partiju apvienība "Attīstībai/Par!", bet otru - ...

Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma sākot ar 2019.gadu Vispārējās izglītības likumā bija rosinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Koalīcijas politiķi pauduši sapratni par to, ka Saeima nevienosies par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ņemot vērā politiskā atbalsta trūkumu.

foto: Evija Trifanova/LETA
Saeima šodien izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Saeima šodien izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda, ka, lai lemtu skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ir jāredz jaunā mācību programma. Premjers uzsvēra, ka jauno 1.klases programmu vēlas redzēt gan deputāti, gan arī tas būtu svarīgi vecākiem. "Tā kā atbildes nav, tad deputāti izšķīrās tālāk neiet," norādīja Kučinskis.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) savukārt paudis, ka pozitīvāk būtu vērtējis kompromisa variantu, ka reformu ievieš vēlāk, no 2021.gada, nevis no 2019.gada, kā sākotnēji tika piedāvāts, jo tad visas iesaistītās institūcijas būtu varējušas turpināt gatavoties reformai.

Komentējot sešgadnieku reformas "atlikšanu", Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga iepriekš pauda, ka arī šāds scenārijs esot pietiekami labvēlīgs, jo, ja vecāki un pedagogi uzskata, ka bērns var uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, viņiem šāda iespēja joprojām ir. Viņasprāt, "sabiedrībai ir jānobriest" šīs reformas ieviešanai un mākslīgi to uzspiest nevajadzētu.

"Ja pedagogi, vecāki un citas iesaistītās puses redzēs, ka gan infrastruktūra, gan mācību līdzekļi, gan paši bērni emocionāli ir gatavi šādām pārmaiņām, tad nākotnē pie šī jautājuma varētu atgriezties, taču pagaidām tas viss būtu noticis pārāk mākslīgi un uzspiesti. IZM nekorekti iepriekš norādīja, ka daudzās valstīs skolas gaitas uzsāk no sešiem gadiem, jo viņi neskaidroja, ka tur bērniem ir pavisam cita vide, pavisam cits infrastruktūras līmenis un citi aspekti," sacīja Vanaga.

Saeima uz gadu atliek jaunā kompetenču satura ieviešanu izglītības jomā

Vēl Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunā kompetenču satura ieviešanu izglītības jomā atlikt uz gadu.

Reizē pretēji Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lemtajam, Saeima atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājumu no likuma izslēgt ierobežoto izvēļu skaitu programmu virzienu piedāvājumam vidusskolas posmā.

Koalīcija vienojusies arī likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā rast kompromisu par izglītības reformām. Reizē atbalstīts priekšlikums no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēgt ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Tāpat saskaņā ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstīto plānu par izmaiņu ieviešanas atlikšanu Saeima lēmusi, ka attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10. klasē grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Attiecībā uz šo programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11. klasē grozījumi stāsies spēkā 2021. gada1.septembrī un attiecībā uz to īstenošanu 3., 6., 9. un 12. klasē - 2022. gada 1.septembrī.

Kā ziņots, komentējot jau iepriekš komisijā atbalstītos minētos priekšlikumus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) no vienas puses norādījis, ka "nekāda traģēdija nav notikusi", jo deputāti atbalstījuši lielāko daļu izglītības reformu, neskaitot skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Viņš skaidroja, ka svarīgākais esot, ka šī iecere nav noraidīta kopumā, jo kompetenču satura izglītība "ir acīmredzama 21. gadsimta prasība" un, ka pašreizējā izglītības sistēma nevar nodrošināt jauniešiem atbilstošas zināšanas, prasmes un vērtības brīdim, kad viņi absolvēs skolu un uzsāks darba gaitas.

"Ja deputāti lems atlikt kompetenču satura ieviešanu par gadu, tas neapturēs jaunā satura ieviešanu, tomēr to palēninās un 20 000 jauniešu šī iespēja ies garām," iepriekš bija norādījis Šadurskis.

Šodien tika atbalstīts arī deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikums, kas paredz, ka pamatizglītības līmenī mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās būs 30 minūtes.

Saeimai par likuma grozījumiem vēl būs jābalso arī galīgajā lasījumā.