Šadurskis: "Kompetenču satura ieviešana par gadu vēlāk nav nekāda traģēdija"
Nekāda traģēdija nav notikusi, jo Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti atbalstījuši lielāko daļu izglītības reformu, neskaitot skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, komentējot pagājušajā nedēļā notikušo komisijas sēdi, šodien žurnālistiem sacīja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš skaidroja, ka svarīgākais esot, ka šī iecere nav noraidīta kopumā, jo kompetenču satura izglītība "ir acīmredzama 21.gadsimta prasība" un, ka pašreizējā izglītības sistēma nevar nodrošināt jauniešiem atbilstošas zināšanas, prasmes un vērtības brīdim, kad viņi absolvēs skolu un uzsāks darba gaitas.
"Acīmredzot te ir bijusi deputātu neizpratne par to, cik nozīmīgas šī izmaiņas ir un vēl būs nepieciešams skaidrojošais darbs," teica Šadurskis, norādot, ka joprojām apņēmies runāt ar koalīcijas partijām, lai viņiem sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem.
Pēc viņa domām, lielākā problēma ir vispārējā vidējā izglītība, jo patlaban ir tikai četri virzieni, ar kuriem nav iespējams izveidot kvalitatīvus priekšmetu izvēļu grozus. "Ja deputāti lems atlikt kompetenču satura ieviešanu par gadu, tas neapturēs jaunā satura ieviešanu, tomēr to palēninās un 20 000 jauniešu šī iespēja ies garām," komentēja Šadurskis.
Viņš arī norādīja, ka "ir bail iedomāties scenāriju", ka deputāti varētu šo ieceri noraidīt vispār. "Kā viņi tādā gadījumā skatīsies acīs jauniešiem, vecākiem un darba devējiem? Tas ir nenopietni, neiedot deleģējumu izstrādāt jaunos standartus, kur eksperti kopā ar vismaz 11 000 skolotājiem ir strādājuši vairāk nekā pusotru gadu. Truli pateikt - "nē" šim visam? Grūti iedomāties tādu scenāriju," sacīja ministrs.
Runājot par sešgadnieku reformas ieviešanu, ministrs norādīja, ja būtu panākts atbalsts, ka reformu ievieš vēlāk, no 2021.gada, nevis no 2019.gada, kā sākotnēji tika piedāvāts, tad visas iesaistītās institūcijas varētu turpināt gatavoties reformai. Tomēr Saeimas komisijas lēmums šajā jautājumā uzliks par pienākumu nākamajai valdībai visu darīt no nulles, jo ar šādu komisijas atteikumu tagad neviens plānotajai reformai negatavosies un process tiks pilnībā apturēts. Ministrs gan nav "atmetis ar roku" šai iecerei un turpinās pārliecināt koalīciju par izmaiņu ieviešanu, kaut vai piemērojot ilgāku pārejas posmu.
Viņš arī norādīja, ka apstiprinot satura izmaiņas, sešgadnieki vienalga saņems plānoto jauno saturu, tikai tam būs piemērots "sagatavošanas posma" nosaukums.
Kā ziņots, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija 31.maijā atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Iecerēts, ka attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10.klasē grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.
Attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11.klasē grozījumi stāsies spēkā 2021.gada1.septembrī un attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 3., 6., 9. un 12.klasē - 2022.gada1. septembrī.
Tāpat komisijas vairākums konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Šo reformu bija paredzēts ieviest no 2019.gada 1.septembra.
Kā pēc sēdes norādīja izglītības ministrs, viņaprāt, komisijas locekļiem vienkārši pietrūcis drosmes šo ieceri atbalstīt. Viņš gan neslēpa, ka komisijas lēmums viņam bija pārsteigums. "Es pieļāvu, ka būs noraidīts laika grafiks, bet, ka reformu noraidīs pilnībā - man tas ir patiess izbrīns," sacīja ministrs.
