Lietuvas prezidente: "Eiropa ekonomiskajiem migrantiem uz laiku ir jāslēdz"

Ceturtdien viņa dodas uz Briseli, lai kopā ar citu ES dalībvalstu līderiem censtos panākt vienošanos ar Turciju par migrantu atgriešanos šajā valstī.

"Eiropa ir pilnīgi nespējīga atzīt savas uzņemšanas un iekļaušanas spējas. Visas valstis to nepasaka, bet tās apzinās, ka ir praktiski beigušās iespējas integrēt tik daudz migrantu. Ir skaidri jāpasaka un nevajag baidīties pateikt, ka Eiropa ir jāslēdz - vismaz uz laiku - jo īpaši tas attiecas uz ekonomiskajiem migrantiem. Mēs nevaram izpildīt savas starptautiskās saistības, nenodrošinot cienīgu bēgļu uzņemšanu saskaņā ar Ženēvas konvenciju," ceturtdien Grībauskaite sacīja intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Viņa norādīja, ka ES ārējās robežas aizsardzība ir galvenais faktors bēgļu krīzes pārvaldībā.

"Manuprāt, ES ārējās robežas aizsardzībai ir jābūt Eiropas līmeņa risinājumam. Mēs esam gatavi palīdzēt migrantiem un bēgļiem, kuriem ir vajadzīga palīdzība. Mēs apzināmies savu atbildību," uzsvēra Lietuvas prezidente, tomēr piebilda, ka "tas nenozīmē, ka robežām un Eiropai ir jābūt pilnībā atvērtai ikvienam, tostarp potenciāli bīstamiem cilvēkiem un teroristiem, un ikvienam, kas vēlas ierasties Eiropā".

Pagājušajā nedēļā ES un Turcija panāca sākotnējo vienošanos, kas paredz, ka visi jaunie migranti, kas ieradīsies Grieķijā, tiks nosūtīti atpakaļ uz Turciju. Savukārt ES uzņems bēgļus no bēgļu nometnēm Turcijā apmaiņā pret katru Sīrijas migrantu, kas būs atgriezies Turcijā.

Tomēr plāns izraisīja pretrunīgus viedokļus ES līderu vidū, Francijai un Čehijai brīdinot, ka Turcija nedrīkst "šantažēt Eiropu". Augsta ranga Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu un cilvēktiesību jomas amatpersonas ir paudušas nopietnas bažas par tādas vienošanās likumību.

Grībauskaite ceturtdien sacīja, ka ierosinātais plāns "izskatās ļoti sarežģīts un grūti īstenojams".

"Un šis ierosinājums balansē uz starptautisko tiesību robežas. Tādēļ, ka nav viegli aizsūtīt personu prom, kad tā ir sasniegusi konkrēto teritoriju. Nav viegli nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, sniegt humāno palīdzību un visu citu. Vieglāk būtu vienoties ar Turciju, ka tā neizlaiž migrantus," klāstīja Lietuvas prezidente.

Viņa arī kritizēja ES nespēju pieņemt pamatīgus un ilgtermiņa lēmumus par bēgļu krīzi, sakot, ka pašlaik lēmumi tiek uzskatīti par sasteigtiem un izmisuma soli.

"Vērojot tādu sasteigtību un izmisumu abās pusēs, rodas jautājums, vai mēs patiešām dodamies pareizajā virzienā," teica Grībauskaite. "Atsevišķu valstu spiediens uz citām valstīm pieņemt dažādus sasteigtus lēmumus liek mums tikties ik pēc desmit dienām un pieņemt daļējus vai pagaidu lēmumus vēlās nakts sēdēs. Tādas darba metodes nav iedarbīgas," viņa uzsvēra.

Pērn Eiropā ieradās vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku, izraisot plašāko migrācijas krīzi kontinentā kopš Otrā pasaules kara.