Cilvēki iepretim Krievijas vēstniecībai pauž atbalstu apcietinājumā turētajai Savčenko. FOTO

Piketētāji tur rokās plakātus, kuros redzama Savčenko, kā arī attēloti Latvijas un Ukrainas karogi ar uzrakstiem "Es jūtu līdzi Ukrainai", "Latvija un Ukraina kopā", "'Mēs esam kopā" un citi.

Piketa dalībnieki tur rokās arī plakātus, uz kuriem rakstīts "Krievija - tautu cietums", "Krievijas tiesa - melīga, ciniska un zemiska", "Atbrīvot Savčenko!". Tāpat dalībnieku rokās ir Ukrainas karogi, bet dažiem ap kaklu apliktas šalles karoga krāsās, kā arī pie apģērba piespraustas lentītes.

Piketā piedalās Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), kā arī Rīgas domes deputāte Dace Kalniņa (VL-TB/LNNK). Dalībnieku vidū lielākoties ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas iepretim vēstniecībai sastājušies rindā. Piketētāji neizmanto skaņu pastiprinošas ierīces un neizkliedz saukļus.

Piketa dalībnieks Armands sacīja, ka pasākumā piedalās, lai protestētu pret Krievijas varasiestāžu rīcību, kas "cilvēku, kas godprātīgi aizstāvējis savu valsti, aizvedušas uz Krieviju un tiesā". Viņš sacīja, ka Latvijas Ukraiņu kongresa akcijā Savčenko atbalstam piedalīsies arī rīt.

Tikmēr kongresa pārstāve Tatjana Lazda atzina, ka piketēt šodien ieradušies salīdzinoši maz dalībnieku. Viņa to skaidroja ar darba laiku, laikapstākļiem un kopējo nogurumu. "Mēs, ukraiņi, te esam, paužam savu pozīciju un esam pateicīgi par latviešu atbalstu," sacīja Lazda.

Līdzīgu akciju Latvijas Ukraiņu kongress iecerējis rīkot rīt, 22.martā, - dienā, kad Krievijas tiesa lems par Savčenko tālāko likteni.

Jau ziņots, ka 34 gadus vecās Savčenko prāvā Krievijā 2.martā valsts apsūdzības pārstāvis pieprasīja, lai tiesa ukraiņu pilotei piespriež 23 gadus cietumā. 3.martā tiesa neļāva Savčenko uzstāties ar pēdējo vārdu. Tajā pašā dienā Savčenko pieteica sauso badastreiku. Pēc debatēm tiesnesis slēdza sēdi, piebilstot, ka process turpināsies 9.martā. Tiesa paziņojusi, ka spriedums Savčenko lietā tiks pasludināts 21. vai 22.martā.

Krievijas apbruņotie prokrieviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka iznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.

Sākumā viņa tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas Luhanskas reģionā. Vēlāk apsūdzība tika pārkvalificēta uz smagāku - Savčenko tika tieši apsūdzēta žurnālistu nogalināšanā.

Savčenko savu vainu noliedz, un decembra beigās viņas advokāti iepazīstināja ar dokumentiem, kas liecina, ka brīdī, kad žurnālisti iekļuva mīnmetēju ugunī, Savčenko jau atradās prokrievisko kaujinieku gūstā, kas viņu vēlāk aizveda uz Krieviju.

Gan Ukraina, gan rietumvalstis aicinājušas Maskavu Savčenko atbrīvot, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņš nevarot iejaukties tiesas darbā.