Eiropas vairākums nobalso par labu bitēm

Zinātnieki par šo insekticīdu lietošanu trauksmi cēla jau vairākus gadus, līdz viņu pētījumus nopietni uztvēra arī Eiropas Pārtikas drošības uzraudzības iestādē un Eiropas Komisijā. “…zinātniskā pārskatā tika secināts, ka to lietošana ārā kaitē bitēm,” teikts komisijas paziņojumā.

Latvija atturas

Eiropas Savienības valstis vienojušās pilnībā aizliegt āra apstākļos trīs neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļus – tiametoksamu, imidakloprīdu, klotianidīnu. Tos būs atļauts lietot tikai siltumnīcās. Latvija izvēlējās balsojumā atturēties, taču tas neko nemaina – gaidāms, ka aizliegums stāsies spēkā līdz šā gada beigām.

Latvijas Biškopības biedrības pārstāvis Jānis Vainovskis paudis atbalstu šim lēmumam, ja lauksaimniekiem daļēji tiek kompensēti zaudējumi no neiegūtās peļņas.
Vainovskis teic, ka neonikotonoīdu dēļ iet bojā ne tikai bites, bet arī kamenes, tāpat šie preparāti negatīvi ietekmē arī cilvēku veselību. “Kaut kādā brīdī šīs vielas var nonākt līdz cilvēkam, kurš var nezināt, ka tās apēdis. Ne vienmēr produkts būs kaitīgs vai slikts, bet tas atstāj ietekmi uz veselību, jo ir neirotoksīns,” klāsta Vainovskis. Pēc viņa teiktā, vēl kaitīgāki veselībai ir fungicīdi – indes pret sēnītēm.

Lauksaimnieki ir sašutuši

Tikmēr konvencionālie lauksaimnieki, kuru bizness balstās uz ķimikālijām, ir sašutuši. Aizliegums īpaši ietekmēs vasaras rapša, kartupeļu, dārzeņu, dekoratīvo un meža stādu audzēšanu.
Biedrības Lauksaimnieku apvienība valdes priekšsēdētājs, Smiltenes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons uzsver, ka lielajiem ražotājiem neonikotinoīdi ir ļoti nepieciešami, jo aizsargā augus augšanas sākuma stadijā no kukaiņiem. Turklāt pārtikas kartupeļu audzētājiem neesot analoga šiem insekticīdiem.

Viņš apgalvo, ka vajadzēs vairākkārt miglot kultūraugus ar parasto insekticīdu, bet līdz šim pieticis ar neonikotinoīdu kā darbīgo vielu.

Ādamsons arī apšauba argumentus par neonikotinoīdu kaitīgo ietekmi uz apputeksnētājiem. “Ja tiešām neonikotinoīdi ir tik kaitīgi, tad tas būtu jāpierāda ar zinātniskiem pētījumiem (tieši tos ņēma vērā arī Eiropas Komisija – Red.),” spriež Ādamsons.
Lai gan biškopji un entomologi visā pasaulē ceļ trauksmi jau gadiem, Ādamsons apgalvo, ka bišu skaits pēdējos gados pieaug, nevis samazinās, nekādus konkrētus faktus gan neminot.

Kukaiņi izmirst

Kas ir šie visvairāk pasaulē pēc glifosāta pārdotie pesticīdi, kas kļuva pieejami 20. gadsimta 90. gados? Tos pilina pat suņu un kaķu apmatojumā pret parazītiem.

Lauksaimnieki var iegādāties sēklas, kurām jau ir neonikotinoīdu apvalks. Dīgšanas un augšanas laikā inde pa vadaudiem nokļūst visās auga daļās – stublājā, lapās, ziedos. Un tālāk – kukaiņos, ne tikai kaitēkļos, bet arī apputeksnētājos. Kad tādu taureni apēd spāre, zirneklis vai putns, inde turpina savu postošo ceļu tālāk pa barības ķēdi.

Satraukums par bitēm ir pamatots, taču 70% apputeksnēšanas veic citi kukaiņi, kas ir vēl jutīgāki pret neonikotinoīdiem. Vācijas entomologi Krēfeldē Reinas lejtecē jau gadiem ilgi ievāc kukaiņus, un secinājumi ir drūmi.

1989. gadā no slazda bija ievākti 1,4 kilogrami kukaiņu, bet 2009. gadā tikpat ilgā laikā tādās pašās lamatās – 294,4 grami, raksta žurnāls Geo. Samazinājums ir par 80%, izmirst ne tikai kamenes un bites, bet arī ziedmušas, odi, mušas, tauriņi, spāres. Cietuši ir pat dabas liegumi, liecina pētījumi Reinzemē. Līdzsvars dabā ir izjaukts, iet bojā arī kaitēkļu dabiskie ienaidnieki.
2016. gadā Štutgartē plēvspārņu (šai kārtai pieder bites, kamenes, lapsenes, skudras) speciālistu konferencē atklātie pētījumu rezultāti bija traģiski. Piemēram, Īzarauenes dabas parka netālu no Dingolfingas Bavārijas dienvidos 2006. gadā bija uzietas 58 meža bišu sugas, bet desmit gadus vēlāk – tikai 14, raksta žurnāls Geo.

Leipcigas piekrastes meža koku vainagos kopš 2002. gada pazudusi puse bišu un lapseņu sugu, bet eksemplāru skaits samazinājies par divām trešdaļām. Desmit gados divtik samazinājies ligzdu ligzdu skaits pat kādai savvaļas bišu sugai, kurai vācu zinātnieki Bādenē-Virtembergā iekārtoja aizsargātu teritoriju ar kāpuru barības augiem.

Bites neatceras ceļu mājup

Pašu ražotāju pētījumi liecina, ka neonikotinoīdi uzkrājas augsnē. Lai tie noārdītos vismaz par pusi, atkarībā no augsnes jāpaiet līdz 1000 dienām. Uzlabotais kultūraugs uzņem tikai ap 5% indes, pārējais paliek augsnē. Neonikotinoīdi labi šķīst ūdenī, tāpēc izplatās vidē arī ārpus tīruma.

Koncentrācija ir pietiekami maza, lai kukainis nenomirtu uzreiz, taču neirotoksīni grauj atmiņu. Darba bite vāc nektāru sešu kilometru rādiusā ap stropu un ceļu uz mājām iegaumē pēc ēkām, kokiem un citiem orientieriem. Indes dēļ to aizmirstot, bite ir nolemta bojāejai.

Lauksaimnieki gan uzskata, ka nekas nav pierādīts. Piemēram, zemnieku saimniecības īpašnieks Aldis Ločmelis norāda, ka būtu nepieciešams saņemt padziļinātākus zinātniskos pētījumus, ņemot vērā reģionu īpatnības, jāuzklausot visu pušu – gan lauksaimnieku, gan sabiedrības, gan arī agronomu – viedokļi.

“Mēs esam vairāk ziemeļu valsts, un mūsu reģionam ir grūtības bez šī preparāta izaudzēt vasaras rapsi, un ne katru gadu izaug ziemas rapsis,” saka Ločmelis.

Var arī bez indes

Tajā pašā laikā indes aizstāvji neuzdod jautājumu, kā lietuviešiem bez ķimikālijām izdodas izaudzēt ekoloģiskos kartupeļus, zviedriem saražot rapšu eļļu, itāļiem – vīnu. Šādas preces ir nopērkamas arī Latvijas veikalos, protams, par augstāku cenu nekā ierasti ražotās. Zināšanai – ekopārtikas apzīmējums ir zvaigžņotā lapiņa uz zaļa fona, bez tās apgalvojumi par produkta ekoloģiskumu ir tikai runas bez seguma.   

Par vienu pesticīdu aizstāvjiem gan ir taisnība – viņi brīdina, ka neonikotinoīdu vietā var nākt kas cits. Vācijā atbildīgo iestāžu darba kārtībā jau ir insekticīdi ar sulfoksafloru, kas varētu būt īpaši bīstams bitēm.

Kā kurš balsoja

No Eiropas Savienības dalībvalstīm par neonikotinoīdu ierobežojumu nobalsoja Igaunija, Francija, Vācija, Spānija, Itālija, Lielbritānija, Īrija, Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Grieķija, Portugāle, Slovēnija, Kipra, Malta, Luksemburga, kas kopumā pārstāv 76,1% bloka iedzīvotāju. Pret balsoja Rumānija, Čehija, Ungārija un Dānija. Latvija, Lietuva, Somija, Polija, Slovākija, Bulgārija, Horvātija un Beļģija atturējās.