Sieviete ar kustību traucējumiem piedzīvo necilvēcīgu attieksmi, lai tiktu vilcienā. Pacēlāji Centrālajā stacijā ir, bet - saslēgti
Portālā “Facebook” publicēts kāds divu meiteņu stāsts, kurā viņas atklāj šķietami savādu situāciju Rīgas Centrālajā stacijā. Pie kāda no peroniem meitenes pamanījušas sievieti ar kustību traucējumiem, kura apgalvoja, ka netiek augšā aizslēgtā invalīdu ratiņu pacēlāja dēļ.
“Šodien Rīgas centrālajā stacijā (RCS) piedzīvojām šokējošu situāciju. Dodoties lejā pa garajām kāpnēm no perona, kāpņu pakājē, kreisajā pusē ieraudzījām sievieti ar staiguli. Sieviete bija nostājusies blakus invalīdu pacēlājam ar nedaudz apjukušu skatienu, tāpēc mēs spontāni izlēmām pajautāt, vai viņai nepieciešama kāda palīdzība,” “Facebook” raksta Elizabete, kura tobrīd gājusi kopā ar draudzeni.
Sieviete meitenēm skaidrojusi, ka netiek augšā un neprot iedarbināt platformu. Meklējot kādu pogu, Elizabete piepeši pamanījusi, ka pacēlājs ir saslēgts ar riteņa atslēgām.
Blakus uzlīmēts paziņojums, kurā teikts: “Pacēlāja izmantošanu nokļūšanai vilcienā, lūdzu, piesakiet pa telefonu 80001181 vai e-pastu 48 stundas pirms vilciena atiešanas.”
Uz vietas esošie atsaka palīdzību
“Šķiet, ka tajā brīdī vēl pasmējos, teicu kaut ko līdzīgu “neuztraucieties, tūlīt mēs visus noliksim uz ausīm!” un zvanīju uz telefona numuru. Mani savienoja ar kaut kādu automātisko atbildētāju, pēc piecām minūtēm tiku pie operatora – tātad, sievietei no šī brīža uz pacēlāju bija tiesības pēc 47 stundām un 55 minūtēm.”
Elizabetes draudzene tikmēr esot devusies uz kasēm apjautāties, vai nav kāds, kurš varētu palīdzēt ar pacēlāja ieslēgšanu.
“Šajā brīdī lietas sāka eskalēties ļoti ātri. Operatore teica, ka šobrīd mums nevar palīdzēt – ka nevar noorganizēt pacēlāju 47 stundas un 55 minūtes pirms leģitīmā laika, kad sievietei bija uz pacēlāju tiesības. Šķiet, ka ap to laiku es jau mazliet histēriskā tonī klausulē šļupstēju kaut ko par cilvēktiesībām, ar intervāliem neticībā smējos, teicu, lai savieno mani ar priekšniecību, ka rakstīšu sūdzību, lai viņa beidz ņirgāties par sievieti un par mums visiem,” atceras Elizabete.
Tikmēr viņas draudzene atgriezās no kasēm ar tekstu: “mani tur jau no sākuma atšuva”.
“Laikam, ka nometu klausuli. Garāmgājēji palīdzēja tikt augšā pa kāpnēm. Sieviete pati pa tām uzkāpa. Turklāt manas telefona sarunas laikā ar teleoperatori viņa smējās, retoriski jautāja “priekš kam tad tas pacēlājs domāts?” un, galu galā, nemaz nebija informēta, ka viņai jau pirms četrām dienām bija jāzvana uz augstākminēto tālruņa numuru, lai norādītu, ka viņa 09.05.2018. pulksten 17:00 plāno braukt no Rīgas uz Lielvārdi. Šķita, ka viņa pie šīs situācijas ir pieradusi,” spriež Elizabete,
“Situācija man liek domāt par sekojošo: sieviete vienkārši varēja palikt pa nakti kāpņu pakājē. Kāpēc jāzvana 48 stundas iepriekš, ka brauks ar vilcienu? kāpēc nevar noalgot darbinieku, kas dežurē stacijā, lai pārliecinātos, ka cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir nepieciešamā mobilitāte? Ja cilvēki ar invaliditāti nav informēti par to, kā piekļūt platformām, tad kāda velna pēc tās vispār ir uzstādītas? Kā mēs varam pieļaut, ka sabiedrības grupas sastopas ar šādu cieņas trūkumu, šādu necilvēcīgu, degradējošu izturēšanos, klaju ņirgāšanos, un neko nedarīt lietas labā? Atvainojos par foto kvalitāti. Man no dusmām trīcēja rokas. No dusmām un bezpalīdzības.”
Laicīgai pieteikšanai esot labs iemesls
VAS “Latvijas dzelzceļā” portālam Jauns.lv skaidroja, ka šai gadījumā bija izveidojies pārpratums.
“VAS “Pasažieru vilciens” ar invalīdu apvienību „Apeirons” īstenoja projektu, kas deviņās stacijās nodrošina invalīdu iekļūšanu vilcienos. 48 stundas pirms šī pakalpojuma saņemšanas jāzvana tāpēc, ka ne visi vilcieni ir speciāli aprīkoti, lai tajos varētu iestumt invalīdu ratiņus,” skaidroja “Latvijas dzelzceļa” pārstāvis Māris Ozols.
Tātad „Pasažieru vilcienam” šajā gadījumā ir arī jānodrošina attiecīgajā maršrutā piemērots vilciens.
Misēklis radies neskaidras komunikācijas dēļ
“Konkrētajā gadījumā pārpratums radies tādēļ, ka operatore nesaprata un kundze, kas lūdza palīdzību, arī skaidri nepateica, ka vajadzīga palīdzība tikai tam, lai sieviete ar kustību traucējumiem nokļūtu tikai līdz peronam. Viņa saprata, ka pusstundu pirms vilciena atiešanas vajadzīgs nodrošināt pacēlāju, lai invalīds iekļūtu vilcienā, un tas tik īsā laikā nav iespējams. Pacēlāju, lai cilvēks nokļūtu tikai līdz peronam, protams, iespējams, lietot jebkurā laikā. Bet te jāpiebilst, ka šis pacēlājs paredzēts tikai ratiņkrēslam. Tas nav paredzēts tam, lai cilvēks ar to brauktu uz tā stāvot. Šajā gadījumā, ja būtu lūgts, lai palīdzētu cilvēkam uzkāpt pa trepēm, mēs būtu palīdzējuši,” skaidroja “Latvijas dzelzceļā”.
