Atklājas līdz šim nezināmas detaļas par Skrundas lokatora spridzināšanu
foto: Ekrānuzņēmums
Sabiedrība

Atklājas līdz šim nezināmas detaļas par Skrundas lokatora spridzināšanu

Jauns.lv
0

Latvijas vēsturē 4. maijs nozīmīgs ar vēl kādu simbolisku un politisku faktu – Skrundas lokatora uzspridzināšanu. 1995. gada 4. maijā sagrāva jauno, vēl neuzbūvēto Krievijas armijas stratēģisko raķešu radiolokācijas staciju. Pēc 23 gadiem parādās jauni un līdz šim nezināmi fakti, kas saistās ar šī Krievijas simbola sagraušanu, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Atklājas līdz šim nezināmas detaļas par Skrundas l...

Iemesli, kāpēc lokatora spridzināšana aizkavējās par dažām minūtēm, nesen raidījumā "1:1" atklāja vēstnieks Māris Riekstiņš. Krievijas pārstāvji bija staigājuši pa vēstniecībām, paužot bažas, ka spridzināšanas brīdī varētu tikt traucēts netālu esošais vecais funkcionējošais lokators. Ja darbība tiek traucēta, tad Krievija šajā sektorā būtu neaizsargāta pret iespējamiem stratēģisko rakešu triecieniem. Tika panākta vienošanās, ka uz veco lokatoru nosūtīs novērotāju grupu. 

Skrundas militārā pilsētiņa

Skrundas militārā pilsētiņa 2015. gadā.

"Tā kā tie spridzinātāji, amerikāņu kompānija, bažījoties, ka varētu būt ieprogrammēts vecajā, darbojošās lokatora sensoros un ekrānos tieši uz plkst.12, kad pēc Zigmara Liepiņa mūzikas nospēlēšanas tas sprādziens notiek, traucējums radara darbībā, vienkārši pavilka sprādzienu, par dažām minūtēm vēlāk," stāstīja Riekstiņš. 

Uz jautājumu, vai bija ieprogrammēts  traucējums, Riekstiņš sacīja, ka nebija vis, tomēr piebilda, ka dubults neplīst. 

Savukārt kādreizējais ministru prezidents un ārlietu ministrs Valdis Biravs stāsta: "Mana informācija ir tāda, ka helikopters pielidoja pārāk tuvu. Tas, kas visu filmēja, pielidoja pārāk tuvu objektam, un tāpēc bija tā aizkavēšanās."

Taču vēl bija jāvienojas arī par vecā lokatora slēgšanu. 1994. gada janvārī Latvijas delegācija devās uz Austriju, lai izstrādātu valsts stratēģiskās attīstības programmu drošībai un ārpolitikai. Tobrīd no Maskavas uz Minsku lidojusi lidmašīna ar ASV prezidentu Bilu Klintonu un valsts sekretāru Kristoferu Vorenu, kurš telefoniski sazinājies ar premjerministru Valdi Birkavu un jautājis, cik ilgi Latvija ir gatava paturēt Skrundu. 

"Es teicu - iedzīvotāji grib, lai to likvidē pēc iespējas ātrāk. Mēs plānojām vienu gadu, bet maksimālais termiņš ir divi gadi. Janvāra sākumā notika gadījums, kad [Andrejs] Ručs un deputāts [Juris] Dobelis faktiski aizturēja Krievijas ģenerāļus no Pleskavas apgabala un Krievija, kas bija piekritusi sarunās paturēt Skrundu piecus gadus, palielināja to termiņu uz septiņiem gadiem. Un tad es izdzirdēju Vorena vārdus, kas bija tīrā matemātika. Viņš teica tā - jūs maksimāli divi, Krievija septiņus, divi plus septiņi ir deviņi, dalīts ar divi, ir 4,5. Piekritīsiet?" - stāsta Birkavs.