Nepilsoņu vēlēšanu tiesības ir Latvijas un Igaunijas iekšēja lieta; EP neiejauksies

EP Lūgumrakstu komiteja otrdien slēdza no Latvijas ievēlēto EP deputātu Tatjanas Ždanokas (LKS) un Andreja Mamikina, kā arī Igaunijas EP deputāta Jana Toma virzīto petīciju, kurā uzsvērta nepieciešamība piešķirt vēlēšanu tiesības arī Baltijas valstu nepilsoņiem. "Eiropas Savienības (ES) likums neaizliedz dalībvalstij piešķirt balsstiesības tiem, kuri nav pilsoņi. Tomēr tā ir valsts nacionālā kompetence, un Lūgumrakstu komiteja nedrīkst iejaukties. Līdz ar to komiteja ir nobalsojusi par petīcijas slēgšanu," skaidro Vikstrēma. Slēgt petīciju izdevies ar minimālu pārsvaru - 14 balsīm pret 12.

EP deputāts Artis Pabriks („Vienotība") uzskata, ka iniciatīva bija pretvalstiska. Esot veikts liels aizkulišu darbs, lai mudinātu citu valstu kolēģus ierasties uz komiteju un balsot pret Ždanokas un Mamikina virzīto lūgumrakstu. "Panākt kaut vai to, lai mūsu kolēģi atnāk tieši uz šo komiteju, tieši šajā laikā, lai palīdzētu Latvijai un Igaunijai, tas pats par sevi ir diezgan nopietns darbs, jo cilvēki ir aizņemti un ir svarīgākas lietas, ko darīt nekā klausīties Mamikinu vai Mitrofanovu," saka Pabriks.

Miroslavs Mitrofanovs, kurš tagad EP darbojas Ždanokas vietā, par balsojumu pauž sarūgtinājumu, bet sola nepadoties. "Būs vēl lūgumraksti, būs sūdzības, protesti. Tas nav punkts, tas ir tikai komats," brīdina Mitrofanovs. Tikmēr, pēc Mamikina domām, taktiska uzvara ir jau tā, ka EP aktualizēts jautājums par Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem. Petīcijas noraidīšanu viņš skaidro ar to, ka ārvalstu kolēģi neesot iedziļinājušies jautājumā. "Mums ir jāstrādā cilvēku vidū, kuri, pirmkārt, nesaprot šo problemātiku, un, otrkārt, pakļaujas Pabrika un citu propagandai," uzskata Mamikins.

Ja EP komiteja būtu atbalstījusi petīciju, EP jebkurā gadījumā nevarētu likt Latvijai piešķirt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, taču teorētiski varētu nobalsot par rekomendējošu rezolūciju.