Gerhards un dabas aizstāvji iebilst Zemkopības ministrijas nostājai cīņā ar lauksaimniecības kaitēkļiem

27.aprīlī Eiropas Komisijas (EK) Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē plānots skatīt EK priekšlikumu par ierobežojumu noteikšanu augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu imidakloprīds, klotianidīns un tiametoksams lietošanai. ZM skaidro, ka šīs vielas ir neonikotinoīdu grupas insekticīdu darbīgās vielas, kuras lieto lauksaimniecības kaitēkļu ierobežošanai, izsmidzinot uz kultūraugiem un apstrādājot sēklas pirms sējas vai lietojot granulu veidā, kā arī aplejot, mērcējot vai laistot ar zemas koncentrācijas darba šķidrumu.

Ministrija sagatavojusi Latvijas pozīciju gaidāmajai sanāksmei, kurā atgādināts, ka 2013. gadā, balstoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu par risku bitēm, tika pieņemta regula, ar kuru šīm vielām noteikti lietošanas ierobežojumi attiecībā uz bišu un citu apputeksnētāju aizsardzību. Proti, tās atļauts lietot tikai profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, tās aizliegts lietot sēklas un augsnes apstrādei bitēm pievilcīgu kultūraugu, kā arī labības audzēšanā, izņemot lietojumus siltumnīcā un ziemāju audzēšanā, kā arī tās aizliegts lietot lapu apstrādei bitēm pievilcīgu kultūraugu, un labības audzēšanā, izņemot lietojumus siltumnīcā un pēc ziedēšanas.

Regula paredzēja arī turpmākas izpētes aktivitātes. Balstoties uz jaunākajiem Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumiem, tagad EK vēlas noteikt plašākus šo vielu lietojuma ierobežojumus.

Pozīcijā teikts, ka Latvija neatbalsta EK priekšlikumu pilnībā aizliegt to lietošanu augu audzēšanai ārpus siltumnīcām. Tiek uzsvērts, ka neonikotinoīdi ir svarīgas augu aizsardzības vielas Latvijas rapša, kartupeļu, augļu un dārzeņu audzētājiem, kā arī stādaudzētājiem. Tāpat neesot pieejamas citas praktiskas alternatīvas kaitēkļu ierobežošanai šiem neonikotinoīdu lietojumiem.

ZM arī uzskata, ka visaptveroša riska novērtējuma sagatavošanai ir nepieciešami papildus pētījumi. Pēc ministrijas paustā, trūkst pētījumu par kultūraugu apstrādes radītajiem riskiem Ziemeļeiropas klimatiskajos un agronomiskajos apstākļos. Vairums risku esot identificēti, balstoties uz laboratorijas pētījumiem un teorētiskiem aprēķiniem. Trūkst datu par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz kamenēm un vientuļajām bitēm, risku no gutācijas šķidruma, pamato ZM.

Ministrija arī aplēsusi, ka priekšlikums radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, negatīvi ietekmējot ražas apjomus un kvalitāti. Lai lauksaimnieki spētu izaudzēt produkciju, pastiprināti tiks veicināta citu alternatīvu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā un tādējādi nonākšana apkārtējā vidē, radot iespējami negatīvu ietekmi arī uz vidi, uzskata ZM. Vairums pieejamo alternatīvu ir ar īsāku iedarbības laiku, tāpēc apstrāde jāatkārto vairākas reizes sezonā, piebilst ZM.

ZM arī aplēsusi iespējamos zaudējumus neonikotinoīdu izmantošanas papildus aizlieguma gadījumā vairāku lauksaimniecības kultūru un stādu audzēšanai Latvijā, piemēram, vasaras rapsim tie aplēsti 15,3 miljonu eiro apmērā gadā, kartupeļiem (čipsu ražošanai, pārtikai, sēklai), izņemot cietes kartupeļus - 4,25 miljoni eiro, augļu kokiem (ābelēm, bumbierēm, ķiršiem, plūmēm) - 4,82 miljoni eiro, burkāniem - 1,23 miljoni eiro, kāpostiem - 1,91 miljons eiro un skujkoku stādiem - 7,7 miljoni eiro.

Pozīcijā uzsvērts, ka Latvija aicina E lēmuma pieņemšanā ņemt vērā vides, klimatisko un agronomisko apstākļu reģionālās atšķirības Eiropas Savienībā (ES), lielāku uzmanību pievēršot lauka pētījumiem, kuri atbilst reālai lauksaimniecības praksei. Tāpat Latvija aicina EK izvērtēt iespēju saglabāt drošus vielu lietojumus lauka kultūrās, kuras nav pievilcīgas apputeksnētājiem, un izveidot darba grupu, lai vienotos par apputeksnētājiem pievilcīgu kultūraugu sarakstu.

Tikmēr LDF pārstāvji iebilst ZM pozīcijai un ir vērsušies Saeimas Eiropas lietu komisijā, aicinot atbalstīt EK piedāvāto aizliegumu, aģentūru LETA informēja fondā.

Arī Gerhards sociālajā tīklā "Twitter" paudis atbalstu EK piedāvātajam aizliegumam. "Runājot par bitēm un citiem apputeksnētājiem, pilnībā atbalstu toksisko neonikotinoīdu aizliegšanas priekšlikumu. Nedrīkst dabu "ar vienu roku sargāt, bet ar otru postīt". It sevišķi, ja 35% no globālās pārtikas ražošanas ir atkarīga no apputeksnētājiem," pauda politiķis.

Pretēji ZM paustajam LDF uzskata, ka kopš 2013.gada, kad Eiropā ierobežoja neonikotinoīdu grupas insekticīdu lietošanu bitēm pievilcīgajiem kultūraugiem, ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas pierāda neonikotinoīdu kaitējumu apputeksnētājiem. Fondā uzskata, ka to apliecina arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veiktais neonikotinoīdu ietekmes izvērtējums.

LDF ir pārliecināts, ka daļa no Latvijas lauksaimnieku organizāciju paudušas bažas par EK rosināto aizliegumu, savu pozīciju balstot ekonomiska rakstura pieņēmumos un aprēķinos.

"Taču jau 2013.gadā bija skaidrs, ka neonikotinoīdi kaitē apputeksnētājiem un ir sagaidāmi stingrāki ierobežojumi. Ja neonikotinoīdu aizliegumam patiešām var būt tik būtiska ietekme uz lauksaimniecību, tad nav izprotams, kāpēc līdz šim Latvijā nav sākti pētījumi par neonikotinoīdu ietekmi uz apputeksnētājiem," neizpratnē ir LDF.

Fondā skaidroja, ka EK ierosinājuma bloķēšana 27.aprīļa balsojumā tikai atliks ierobežojumu stāšanos spēkā. Ja šajā balsojumā dalībvalstis neatbalstīs EK priekšlikumu, tad notiks atkārtota balsošana apelāciju komitejā. Ja arī apelāciju komitejā nevarēs panākt vienošanos, tad gala lēmumu pieņems EK vienpersoniski. "Un EK ir par neonikotinoīdu aizliegšanu," piekodināja LDF.

Tāpēc LDF aicina Saeimu atbalstīt EK priekšlikumu par neonikotinoīdu aizliegšanu, kā arī izmantot šo iespēju, lai atbalstītu reālu lauksaimniecības pāreju uz ilgtspējīgu augu aizsardzību, kas nekaitē videi, norādīja fondā.

Saeimas Eiropas lietu komisija jautājumu Latvijas nacionālo pozīciju EK Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas sanāksmē izskatīs šodien plkst.8.30.