Pirms mēneša izbrāķētai kandidātei uzradies konkurents Latvijas Studentu apvienības prezidenta amatam

LSA kongresā marta beigās prezidents netika ievēlēts. Toreiz organizācijas vadītāja amatam bija pieteikta tikai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Anete Ašmane, kura netika ievēlēta, pārmetot viņai kompetences trūkumu.

Kā informēja LSA, tagad organizācijas prezidenta amatam bez Ašmanes pieteikts arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) students Dāvis Freidenfelds.

Ašmanes iesniegtajā darbības programmā būtiskas izmaiņas neesot veiktas - tāpat kā kandidējot martā, viņa kā virsmērķi organizācijas darbībā izvirzījusi "studentcentrētas izglītības veidošanu", tā sniedzot akadēmisko kvalitāti, sociālo atbalstu, padarot augstāko izglītību pieejamu un iekļaujošu. Par galvenajām darbības prioritātēm kandidāte uzskatot sadarbību ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, LSA atpazīstamības veidošanu studējošo vidū un plašākā sabiedrībā, kā arī visu augstskolu studējošo pārstāvju plašāku iekļaušanu LSA darbībā.

Ašmane norādījusi, ka organizācijas veiksmīgai darbībai nepieciešama gan sadarbība ar augstākās izglītības politikas veidotājiem - ministrijām, kuru pārraudzībā ir augstākās izglītības iestādes, kā arī citām iesaistītajām pusēm -, gan sadarbība ar visu augstskolu studējošo pašpārvaldēm, rūpējoties par to, lai tās būtu spēcīgas un LSA iekšējais klimats būtu labvēlīgs visu biedru iesaistei. Tāpat svarīgi esot veidot LSA tēlu tā, lai tas ir atpazīstams visu studējošo vidū, un veidot piederības sajūtu organizācijai kā studentu interešu pārstāvjiem, lai panāktu plašāku studentu iesaisti LSA darbībā.

Arī Freidenfelda iesniegtajā pieteikumā uzsvērts, ka LSA kā studējošo interešu aizstāvjiem nepieciešams sadarboties kā ar augstākās izglītības politikas veidotājiem, tā ar biedriem - augstākās izglītības iestāžu studējošo pašpārvaldēm. Kandidāts savā pieteikumā izcēlis nepieciešamību strādāt pie LSA vadlīnijās noteiktiem mērķiem, kas ietver izglītības kvalitātes nodrošināšanu, rūpes par sociālo un starptautisko dimensiju, studentu pārstāvniecības efektīvas darbības veicināšanu un augstākās izglītības finansējumu.

Freidenfelds uzskata, ka lielāko daļu no vadlīnijās norādītajiem mērķiem iespējams sasniegt, paaugstinot augstākajai izglītībai piešķirto finansējumu, kā arī pievēršot uzmanību tā efektīvam izlietojumam, tādēļ ievēlēšanas gadījumā sola par prioritāti izvirzīt darbu pie augstākās izglītības finansējuma palielināšanas. Tāpat Freidenfelda darbības programmā minēta arī LSA darbības balstīšana uz kvalitatīvas pārvaldības principiem, kā arī plāni stiprināt biedru rīcībspēju.

LSA prezidents pārstāv Latvijas studējošos intereses nacionālā līmenī, iesaistās augstākās izglītības politikas veidošanas procesos, aizstāv studējošo viedokli, ikdienā vadot LSA.

LSA ārkārtas kongress notiks 28.aprīlī RTU telpās.

Kā ziņots, Ašmanei pārmetot kompetences trūkumu, organizācijas biedri marta beigās kongresā neievēlēja jaunu prezidentu. Debatēs par kandidāti virkne augstskolu pārstāvju pauda viedokli, ka Ašmanei neesot pietiekamu zināšanu par aktuālajiem un vēsturiskajiem procesiem augstākās izglītības politikā, kas viņai traucēšot sekmīgi pārstāvēt LSA sarunās ar nozari.

Tāpat Ašmanei tika pārmesta iepriekšējā neiesaistīšanās LSA darbā, un vienlaikus tika norādīts, ka kandidāte izvairās no atbildēšanas uz jautājumiem, tādējādi nepaskaidrojot, kā, viņasprāt, turpmāk būtu jāattīstās organizācijai un kādai būtu jābūt sadarbībai ar nozari. Vairums augstskolu delegātu nobalsoja pret Ašmani, tādējādi jauns LSA prezidents netika ievēlēts.

Sanākušie vienojās uz laiku līdz nākamā prezidenta ievēlēšanai pagarināt pašreizējās LSA prezidentes Mairas Belovas pilnvaras.