Dokumentālās komēdijas, Sapņotāju gaismas šovs un Rainis Lutišķos: ko darīt 28. un 29. aprīlī?
Pēc kārtīga darba Lielajā talkā vajag labu un kulturālu atpūtu un to šajās brīvdienās var izbaudīt gan teātra un koncertu zālēs, gan brīvā dabā. Daugavpils teātrī varēsim apjaust, kā Raiņa „Spēlēju, dancoju” izprot mūsu divkopienu valstī, bet Rēzeknes „Gorā” izbaudīt mūsu koru lielkoncertu, kas veltīts Latvijas simtgadei.
7. Izstāžu ceļvedis: Helsinku pirmais kebabs, trimdas pārnēsājamās ainavas un padomju arhitektūras modernisms
* No sestdienas, 28. aprīļa, līdz 17. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā starptautiskā laikmetīgās mākslas izstāde „Pārnēsājamās ainavas”, kurā apzinātas Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām, aplūkojot tādus Latvijas diasporas centrus kā Parīze, Ņujorka, Rietumberlīne un Gotlande, izstāde ir mēģinājums kopīgā tīklā savienot individuālus migrācijas ceļus un radīt dzīvu izpratni par šā brīža situāciju, kas lielā mērā balstīta vēsturiskās norisēs. Izstādē eksponējušies ārvalstīs dzīvojoši un strādājoši latviešu mākslinieki, kā arī mākslinieki no Latvijas un Baltijas, kas savā daiļradē pievēršas migrācijas tematam. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
* Rīgā līdz 20. maijam skatāmas divas Laikmetīgās mākslas centra „kim?” izstādes. Tallinas ielā 6 (bijušās Šaha skolas telpās) - starptautiskā grupas izstāde „Orient”, bet „kim?” telpās Sporta ielā 2k–1 - Dafnas Maimonas personālizstāde „Ģimenes bizness: strāvas pārrāvums”. „Ģimenes bizness: strāvas pārrāvums” ir somu-ebreju mākslinieces Dafnas Maimonas pirmā personālizstāde Baltijas valstīs. Iedvesmu izstādei un performanču sērijai sniegusi mākslinieces autobiogrāfiskā un mikrovēsturiskā izpēte par viņas ģimenei piederošo uzņēmumu – Somijas pirmo kebabu un falafelu restorānu „Austrumu ekspresis”, ko mākslinieces tēvs, pēc tautības ebrejs, atvēra 1985. gadā un kas bija pirmais Austrumu virtuves restorāns Helsinkos. Savukārt izstāde „Orient”, kuras kurators ir Laikmetīgās mākslas centra „FUTURA” Prāgā vadītājs Mihals Novotnijs. Šī izstāde ir refleksija par Austrumeiropas identitāti. „Šī neskaidri definētā reģiona vienojošais aspekts ir nespēja atrast savu identitāti,” uzsver Mihails Novotnijs: „Varbūt tieši šis slēptais mazvērtības komplekss ir par iemeslu Austrumeiropā nesen novērotajam nacionālisma vilnim? Izstāde mudina aizdomāties par to, vai tad, ja Austrumeiropa pieņemtu savu nespēju izveidot un uzturēt reģiona identitāti, šis mīnuss varētu kļūt par plusu”. Sīkāk internetā: www.kim.lv.
Arhitektūras modernisti Edgars un Aina Šēnbergi Arhitektūras muzejā
Arhitektūras muzejā skatāma izstāde „Edgars un Aina Šēnbergi. Modernisti”, kas atklāj arhitektu pāra – Edgara un Ainas Šēnbergu – profesionālo ...
* Arhitektūras muzejā (Mazajā Pils ielā 19, Vecrīgas Trīs brāļos) līdz 15. jūnijam skatāma izstāde „Edgars un Aina Šēnbergi. Modernisti”, kas atklāj arhitektu pāra – Edgara un Ainas Šēnbergu – profesionālo darbību padomju periodā. Arhitekti pagājušā gadsimta 50.–80. gados radīja virkni sabiedriski nozīmīgu objektu gan kopīgi, gan katrs atsevišķi, tostarp Bauskas restorāns „Pilskalns” un nemirstīgā Skrīveru kafejnīca „Klidziņa” bija kulta vietas arī tiem, kuri neko nezināja par arhitektūru. Arhitekti pārstāvēja paaudzi, kas dzimusi un augusi Latvijas brīvvalsts laikā, bet studijas uzsāka pēc Otrā pasaules kara. Par spīti okupācijai ieaudzinātie valsts jauncelsmes ideāli spilgti izpaudās arhitektu radītajos projektos un personīgajā pārliecībā. Šēnbergi izcēlās ar racionālām, rūpīgi pārdomātām un iespējami kvalitatīvi celtām ēkām. Šīs paaudzes arhitekti bija pārliecināti modernisti, kas sevi apzināti tā pozicionēja pat vēlākos gados, kad arhitektūrā ienāca nākamās stilistiskās tendences – reģionālisms un postmodernisms. Atlasītie izstādes objekti raksturo Šēnbergu radošā rokraksta līdzības un atšķirības, arhitektu sadarbību un savstarpējos iespaidus, kā arī karjeras attīstību un virzību no domubiedru līdz konkurentu statusam ne vien profesionālajā, bet arī personīgajā dzīvē. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv.
* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā) līdz 10. jūnijam apskatāma mākslinieka Imanta Klīdzēja jaunāko darbu personālizstāde „Kustības dimensija”. Mākslinieku interesē struktūru porcelāns, darbu estētikā svarīga ir faktūra un darbā ar porcelānu iecienīta virpošana. Imants Klīdzējs darba uzdevumu, ko izvirzījis strādājot pie jaunākajiem darbiem raksturo šādi: „Vai kustībai var būt dimensija? Kustība ir darbības forma kādam priekšmetam vai vielai pārvietojoties nosacītā telpā. Un kustībā esošās lietas atstāj pēdas - redzamas vai mazāk pamanāmas trajektorijas, līknes, pēc kurām varam spriest par subjekta esamību, raksturu un dinamiku. Tā ir kustība materiālā. Šoreiz porcelānā”. Imants Klīdzējs (1956.) ir viens no atpazīstamākajiem latviešu keramiķiem. Paralēli radošajam darbam un dalībai izstādēs un starptautiskos simpozijos, mākslinieks strādā mākslas pedagoģijas jomā. Viņa pēdējo gadu darbos iezīmējas vēsmas, kurās atspoguļojas Ķīnas apmeklējumos gūtā pieredze un iespaidi. Idejas, kas radās strādājot Ķīnā, joprojām ietekmē mākslinieka rokrakstu. Sīkāk internetā: www.porcelanamuzejs.riga.lv.
* Jelgavas Kultūras namā (Krišjāņa Barona ielā 6) un Jelgavas Mākslas skolā (Mazajā ceļā 2) līdz 20. maijam ir skatāma izstāde „Zīmēju dzejoli”, kurā eksponēti labāko Latvijas mākslas skolu audzēkņu – valsts konkursa dalībnieku – darbi. Konkursa ietvaros skolēni iepazina gan Latvijas grāmatas, bērnu grāmatu vides krāsainību un daudzveidību, gan paši veidoja grāmatiņas un ilustrēja dzejoļus. Konkursa žūrijas locekle, izdevniecības „Liels un mazs” mākslinieciskā redaktore Rūta Briede atzīst, ka „oriģinalitāte un vizuālā dažādība atainojās visu vecumu konkursa dalībnieku darbos. Ilustrācija nav joka lieta arī pieredzējušam māksliniekam, tāpēc izjutu gandarījumu par bērnu drosmi un apņēmību”. Sīkāk internetā: www.lnkc.gov.lv.
