Rinkēvičs: "Krievijai jāatsakās no vēlmes izaicināt Rietumu valstis, ES un NATO"
Krievijai ir tiesības reaģēt uz lēmumiem izraidīt tās pārstāvjus, vienlaikus ir iespējama situācijas deeskalācija, Krievijai sniedzot pilnu un izsmeļošu informāciju, pirmdien preses konferencē norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Kā ziņots, Amerikas Savienotās Valstis (ASV), 14 Eiropas Savienības (ES) valstis, tostarp Latvija, kā arī Kanāda un Ukraina saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušam dubultaģentam Sergejam Skripaļam pirmdien paziņoja, ka izraida Krievijas diplomātus. ES un ASV ir vienisprātis, ka uzbrukumu Skripaļam Lielbritānijā, visticamāk, sarīkojusi Krievijas valsts.
Komentējot iespējamo Krievijas pretreakciju, ministrs atgādināja, ka šādos gadījumos seko "līdzīgas aktivitātes". Pēc ministra domām, situācijas deeskalācija iespējama tad, ja Krievija sniegs pilnu un izsmeļošu informāciju Lielbritānijai un ekspertiem. Viņš uzsvēra, ka Krievijai jāatsakās no vēlmes izaicināt Rietumu valstis, Eiropas Savienības (ES) un NATO, tā vietā risinot šobrīd pastāvošās problēmas.
Viņš izteicās, ka uzbrukumā izmantoto ķīmisko ieroci nav iespējams izgatavot virtuvē un tas ir rūpnieciski radīts ķīmisks reaģents, kas ir pakļauts starptautisko konvenciju darbībām, "tādēļ būtu labi, ja Krievija pēc iespējas ātrāk saprastu, ka šis nav vienkārši divpusējo attiecību jautājums, bet tiek skatīts plašākā ES un NATO kontekstā", piebilda Rinkēvičs.
Ministrs piebilda, ka uzbrukums Lielbritānijā nav pirmā reize, kad tiek izmantoti "eksotiski nogalināšanas līdzekļi", atsaucoties uz 2006.gadā notikušo Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko slepkavību.
Dubultaģenta Skripaļa un viņa meitas saindēšana Lielbritānijā, kas izraisīja starptautisku skandālu
Dubultaģenta Skripaļa un viņa meitas saindēšana Lielbritānijā, kas izraisīja starptautisku skandālu
Valdošās koalīcijas partiju pārstāvji pirmdien šo jautājumu komentēja īsi. Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc koalīcijas partiju iknedēļas sanāksmes norādīja, ka jautājums par diplomātu izraidīšanu ir valdības pārstāvju kompetencē. "Vienotības" līderis Arvils Ašeradens norādīja, ka ES šajā jautājumā solidarizējas ar Lielbritāniju, attiecīgi rīkojoties. Savukārt "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Jānis Dombrava norādīja, ka no Latvijas kādas personas netiek izraidītas nepamatoti.
Kā ziņots, Kremlis solījis spert atbildes soļus, ja ES valstis uz ASV izraidīs Krievijas diplomātus. "Katrā šādā gadījumā darbosies savstarpīguma princips," pirmdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus. Lielbritānija šomēnes jau izraidīja 23 Krievijas diplomātus, uz ko Krievija spēra atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
Paralēli Latvija kopā ar Lielbritāniju un citām ES dalībvalstīm diskutēja, kādi vēl atbildes soļi būtu sperami uz Krievijas veikto ķīmisko uzbrukumu dubultspiegam Lielbritānijā. ES valstu līderi iepriekš jau nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru.
Latvijas specdienesti savos publiski pieejamos pārskatos regulāri minējuši, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada.
