VIDEO: Rinkēvičs paziņo, kuru Krievijas diplomātu Latvija nolēmusi izraidīt
Sakarā ar Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpumiem, solidarizējoties ar Lielbritāniju, un sadarbībā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvija izraida Krievijas vēstniecības otro sekretāru un melnajā sarakstā iekļauj Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā, paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Šāds lēmums pieņemts, atbildot uz, visticamāk, Krievijas veikto ķīmisko uzbrukumu dubultspiegam Sergejam Skripaļam Lielbritānijā.
Izraidītā diplomāta un melnajā sarakstā iekļautās personas vārdus Rinkēvičs neatklāja. Savukārt Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs informēja, ka aicinājumu atstāt valsti saņems Krievijas lidsabiedrības "Aeroflot" pārstāvis Latvijā. Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Aeroflot" Latvijā pārstāvniecības vadītājs Latvijā ir Sergejs Sokoļņikovs.
No Latvijas izraidāmā Krievijas vēstniecības darbinieka vārdu Lukjanovs neatklāja, bet apgalvoja, ka viņš iestādē esot nostrādājis mazāk nekā gadu. Informācija vēstniecības mājaslapā liecina, ka tajā pašlaik strādā trīs otrie sekretāri - Mihails Jakuševs, Aleksandrs Sazonovs un Anna Hrapova. Uz jautājumu par izraidāmā vēstniecības darbinieka atbildības jomām Lukjanovs pēc būtības neatbildēja, norādot, - ja viņš tās atklās, tad būšot viegli izskaitļot, par kuru vēstniecības darbinieku ir runa.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Krievijas vēstniecības otrajam sekretāram valsts jāatstāj septiņu dienu laikā. Savukārt komentējot Krievijas kompānijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā iekļaušanu melnajā sarakstā, ministrs vērsa uzmanību, ka lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas drošības iestāžu sniegto informāciju, un to pieņēmis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). "Šīs kompānijas vadītājs Latvijā ir nodarbojies ar visu ko, tikai ne ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Viņa darbības klasificējamas kā nelikumīga informācijas vākšana," teica Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs sacīja, ka lēmums pieņemts atbilstoši Eiropadomē notikušajām diskusijām, sarunās ar "citām līdzīgi domājošām valstīm" un balstoties uz informāciju, ko Ārlietu ministrija saņēmusi no kompetentajām Latvijas iestādēm.
"Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka konstatēti Vīnes konvencijas pārkāpumi, kas nozīmē, ka attiecīgās personas darbība nebija atbilstoša Vīnes konvencijas normām. Mēs solidarizējamies ar Lielbritāniju, jo neredzam, ka Krievija būtu sniegusi izsmeļošu informāciju par Solsberi incidentu. Tāpat mums ir zināma informācija no Lielbritānijas, ka Krievijas līdzdalība ir ar ļoti augstu ticamības pakāpi," uzsvēra ministrs.
Politiķis informēja, ka šādus soļus nolēmušas veikt 13 ES dalībvalstis, kas reaģēs uz notikušo uzbrukumu un katra atsevišķi lemj par pasākumiem, kādus tā īstenos. "To skaitā ir Vācija, Francija un reģiona valstis. Tāpat ASV puse ir pieņēmusi konkrētus lēmumus par diplomātu izraidīšanu. Ir atsevišķas valstis, kas varētu pieņemt lēmumu vēlāk, bet to atstāsim viņu ziņā," teica Rinkēvičs.
"Mēs šo izraidīšanu redzam kā stingru politisku signālu, ka NATO un ES valstīs tāds uzbrukums netiks tolerēts. Mūsuprāt, šis ir tikai viens no soļiem, kā nodot nopietnu politisku signālu. Notiks arī tālāka koordinācija par to, kā stiprināt NATO un ES noturību šādos gadījumos," uzsvēra ārlietu ministrs.
Krievija uz Latvijas lēmumu izraidīt vēstniecības darbinieku un iekļaut melnajā sarakstā Krievijas kompānijas pārstāvi reaģēs ar līdzvērtīgu soli, sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Lukjanovs.
Lukjanovs jau esot ziņojis Krievijai par no vēstniecības izraidāmo darbinieku. "Es jau noziņoju, ka mums te ir "mīnus viens"," teica vēstnieks un paskaidroja, ka sagaidāms, ka Krievija ar atbildi nevilcināsies, visticamāk, reaģējot ar tādu pašu atbildi.
Komentējot iespējamo Krievijas pretreakciju, Rinkēvičs skaidroja, ka Krievijai ir šādas tiesības. Vienlaikus viņš atgādināja, ka šādos gadījumos seko "līdzīgas aktivitātes". Pēc ministra domām, situācijas deeskalācija iespējama tad, ja Krievija sniegs pilnu un izsmeļošu informāciju Lielbritānijai un ekspertiem. Viņš minēja, ka Krievijai jāatsakās no vēlmes izaicināt Rietumu valstis, ES un NATO, tā vietā risinot tās problēmas, kas šobrīd pastāv.
Uz jautājumu par to, vai Lukjanovam nav zināms par to, vai arī citās Baltijas valstīs varētu notikt līdzīgas personu izraidīšanas, Lukjanovs norādīja, ka Krievijas vēstnieks Lietuvā pirms Lukjanova preses konferences viņam pastāstījis, ka tikai dodas uz sarunu ar valsts amatpersonām. "Sarunājām sazināties," piebilda Lukjanovs.
Lielbritānijas un Krievijas attiecības nopietni saasinājās saistībā ar Lielbritānijas pilsētā Solsberi 4.martā notikušo Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu. Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus.
Lielbritānija šomēnes izraidīja 23 Krievijas diplomātus, uz ko Krievija spēra atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
Paralēli Latvija kopā ar Lielbritāniju un citām ES dalībvalstīm diskutēja, kādi vēl atbildes soļi būtu sperami uz Krievijas veikto ķīmisko uzbrukumu dubultspiegam Lielbritānijā. ES valstu līderi iepriekš nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā Markusu Edereru pēc tam, kad viņi atbalstīja Lielbritānijas viedokli, ka Krievija, "ļoti iespējams", ir atbildīga par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu.
Latvijas specdienesti savos publiski pieejamos pārskatos regulāri minējuši, ka lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, savukārt citu valstu specdienestu aktivitātes vērtējamas kā mērenas un būtisku apdraudējumu Latvijas interesēm nerada.
