Liepājnieki rāda piemēru namu siltināšanā
Acīm tīkama ir deviņstāvu dzīvojamā māja Liepājā, Ziedu ielā 5, un ne tikai no ārpuses. Atjaunotā ēka pērn atzīta par energoefektīvāko namu visā Latvijā – siltuma izmaksas ir 13 centi par kvadrātmetru.
Par paveikto "Kas Jauns Avīzei" stāsta SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs projektu vadītājs Toms Cīrulis, sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Puka un namu pārzinis Nauris Putāns.
No Eiropas teju 200 000 eiro
“Mājas renovācijas process sākās 2012. gada aprīlī un beidzās tā paša gada novembrī. Līdzekļi bija piesaistīti no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Eiropas Savienības fondiem. Kopējās izmaksas bija 462 224,85 eiro, bet atgūtie līdzekļi no Eiropas fondiem – 192 411,22 eiro,” skaitļus izklāsta Toms Cīrulis.
Nams ekspluatācijā nodots 1976. gadā un laika gaitā bija stipri nolietojies. Iepriekš nekāda renovācija nebija veikti, bija lieli siltuma zudumi.
“Renovācijas gaitā ir remontēts jumts, jumtu lūkas nomainītas pret jaunām, ar hermētiskiem savienojumiem. Namam ir arī veikta ventilācijas kanālu tīrīšana, ārsienu, pamatu, pagrabu griestu un bēniņu siltināšana, balkonu remonts un logu nomaiņa,” uzskaita Cīrulis.
Apsaimniekošanas maksa pirms renovācijas gan bijusi 43 centi par kvadrātmetru, bet pēc tam – 84 centi. Namā ir 72 dzīvokļi, no kuriem deviņi nav privatizēti. Cīrulis neslēpj, ka visi nekad nebūs apmierināti, taču ietaupījums par apkuri šai mājai ir viens no lielākajiem Liepājā – 70 procenti.
Apkuri var regulēt katrs pats
Pirms renovācijas iedzīvotāji maksāja par siltumu 55 centus par kvadrātmetru, tagad – tikai 13 centus vidēji gadā. Tādu ietaupījumu var just ikviens savā makā.
“Katram dzīvoklim ir horizontālā apkures sistēma, un iedzīvotāji maksā pēc patērētā – citam komforta temperatūra ir 23 grādi, citam 20. Pats var sev regulēt apkuri, par kuru tad arī maksā. Kāpņu telpā ir stāvvadi, un atzars aiziet uz katru dzīvokli. Visos dzīvokļos ir apkures skaitītāji, un rādījumus mēs nolasām attālināti. Dzīvokļa īpašniekam pašam tas nav jādara, mums ir speciāla datorprogramma,” skaidro Cīrulis.
Ziedu ielas nama iedzīvotājs Guntars stāsta, ka viņam noteikti mazāk jāmaksā par siltumu – pērn tie bijuši 30 līdz 40 eiro mēnesī.
“Tas ir ļoti maz, un labi, ka var regulēt, cik pašam vajag. Tas ir ļoti liels pluss, esmu apmierināts,” atklāj Guntars, kurš uz dzimto Liepāju nesen pārcēlies no galvaspilsētas un jūtas kā ieguvējs.
Balvā divriteņu novietne
Māju pērn pieteica energoefektivitātes konkursam, kuru jau septīto gadu izsludina Ekonomikas ministrija – liepājnieki piedalās piekto gadu un katrreiz ir guvuši kādu godalgotu vietu. Ziedu ielas namam piešķirta godpilnā pirmā vieta valstī. Balvā ir divriteņu novietnes, kuras uzstādīs pavasarī, kad būs atbilstoši laika apstākļi.
Ieva Puka uzsver: “Mājas renovācijas procesā svarīga loma ir nama vecākajam. Anatolijs Biļenkis uz saviem pleciem iznesa lielāko daļu iedzīvotāju šaubu un arī negāciju. Viņš bija reālais cilvēks, kurš klauvēja pie katra dzīvokļa durvīm un pārliecināja. Parasti parakstu savākšanai aizrit aptuveni divi līdz trīs mēneši.”
Procesā darbojas ēku uzraugi, bet arī projektu vadītājs Cīrulis uztur saikni ar iedzīvotājiem, viņi arī zvana un uzdod jautājumus – galvenokārt interesē maksa.
“Visbiežāk tie, kas pirms renovācijas bijuši pret šo procesu, ir kardināli mainījuši savas domas un ir par. Pagaidām Jaunliepājas rajonā, kur atrodas Ziedu ielas nams, renovētas trīs mājas, un divās notiek šis process pēc jaunās programmas nosacījumiem – pēc valsts attīstības finanšu institūcijas Altum programmas. Daļa finansējuma ir privātie līdzekļi, bet otra puse nāk no Altum. Šī aģentūra veiksmīgi iesaistījusies iedzīvotāju informēšanā,” par tālākajiem projektiem stāsta Cīrulis.
Domā par iekšpagalmiem
Savu viedokli izsaka arī namu pārzinis Nauris Putāns: “Ziedu ielas nama iedzīvotāji saprot, ka renovācija bijusi laba lieta – pirmām kārtām tā var ietaupīt naudu. Tas ir solis mājas sakārtošanā. Vienmēr būs arī neapmierinātie, bet kopumā viedoklis ir pozitīvs. Nākamā iedzīvotāju iecere ir kosmētiski izremontēt kāpņu telpas un liftus. Līdzekļi tam būs no mājas uzkrājuma.”
Ieva Puka informē arī par pašvaldības iniciatīvu: “Renovētajām mājām ir priekšroka iekšpagalmu sakārtošanas programmā. Tā Liepājā notiek jau piekto gadu. Gribētāju gan vienmēr ir vairāk nekā pašvaldības konkursam paredzēto līdzekļu. Liepājnieku māju iekšpagalmu projektos dome sedz no 50 līdz 90% izdevumu atkarībā no iecerētajiem darbiem. Tās ir autostāvvietas, apgaismojums, bērnu rotaļu laukumi, atpūtas zonas. Vai Ziedu ielā būs sakārtots iekšpagalms, jālemj iedzīvotājiem. Tie iedzīvotāji, kuriem vide pie nama ir sakārtota, ir apmierināti.”
Liepājā ir vairāki labi piemēri, kad daudzdzīvokļu mājas pakāpeniski tiek sakārtotas – renovācija, tad jaunas atkritumu novietnes, iekšpagalmi, kāpņu telpu remonts. Protams, laiku prasa līdzmaksājumu uzkrāšana un lēmumu pieņemšana.
“Liepājnieki ir aktīvi. Kaut arī sapulču apmeklējums nav tas labākais, tas nenozīmē, ka viņus neinteresē namu nākotne. Mēs rēķināmies ar to, ka cilvēkiem ir mazi bērni, ierobežots laiks, tāpēc meklējam dažādus mājai aktuālu jautājumu apspriešanas veidus. Svarīga loma ir mājas vecākajam,” teic Puka.
Iesaka negaidīt
“Lai pretendētu uz Eiropas fondu līdzfinansējumu māju renovācijai, iespējams, palikuši tikai daži gadi, tāpēc dzīvokļu īpašniekiem jābūt aktīviem. Skaidri zināms, ka pēc 2022. gada nebūs vairs tik liels līdzfinansējums, kāds šobrīd pieejams ēku siltināšanai. Varbūt vispār nebūs. Agri vai vēlu remontdarbi daudzdzīvokļu mājās būs jāveic, bet pēc 2022. gada tas, iespējams, būs jādara simtprocentīgi par saviem līdzekļiem,” brīdina Cīrulis.
No lēmuma par renovāciju līdz galarezultātam paiet pusotrs līdz divi gadi. Šobrīd pēc diviem dīkstāves gadiem Liepājas arhitekti ir ļoti noslogoti, saspringta būs arī būvniecības sezona.
“Esam interesējušies par speciālistu darba izmaksām ārpus Liepājas, bet galvaspilsētā cenu piedāvājums ir krietni augstāks. Pieprasījums pēc projektu izstrādes aug, un augs arī izstrādes cenas – pašlaik tie ir 6000 līdz 8000 eiro. Projekti ir apjomīgi. Tie ietver daudz papildprasību un nosacījumu,” piebilst Cīrulis.
Eiropas Savienība piešķir 156 miljonus eiro
Daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmā var startēt jebkura daudzdzīvokļu māja, kurā ir ne mazāk par pieciem dzīvokļiem un kurā vienam īpašniekam nepieder vairāk par 20% no dzīvokļiem. Nepieciešama ir divu trešdaļu dzīvokļu īpašnieku piekrišana.
Mājas, kuras piesakās šajā programmā, saņem dāvinājumu no Eiropas Savienības fondiem – 50% no ēkas atjaunošanā ieguldītajiem līdzekļiem. Laikā no 2016. līdz 2022. gadam no Eiropas Savienības fondiem māju siltināšanai piešķirti 156 miljoni eiro, par kuriem paredzēts renovēt 1030 ēkas. Jau pieteiktas 290 mājas, no tām 210 pieteikumi ir apstiprināti.
Ieguvumi skaitļos
Pirms renovācijas šajā Liepājas namā 2008., 2009., 2010. gadā apkures maksa bija vidēji 55 centi par kvadrātmetru. Pēc renovācijas – 13 centi.
Konkrētam pirmā stāva divistabu dzīvoklim (42,5 kvadrātmetri) pirms renovācijas apkure 2012. gada janvārī izmaksāja 81,93 eiro, pēc renovācijas – 2014. gada janvārī 49,7 eiro,
šā gada janvārī 33,5 eiro. Tas ir lētāk pat ar palielināto apsaimniekošanas maksu (no 43 līdz 84 centiem par kvadrātmetru).
Par kredītu jāmaksā līdz 2027. gadam – 1900 eiro mēnesī visam namam kopā, tātad vidēji dzīvoklim 26,4 eiro.
