Likumsargi pastiprināti uzraudzīs drošību leģionāru piemiņas dienu pasākumos
Tiesībsargājošās iestādes šodien pastiprināti uzraudzības drošību leģionāru atceres dienas publiskajos pasākumos.
Iekšlietu iestādēm nav informācijas par iespējamām provokācijām leģionāru atceres dienā, tomēr tās nevar izslēgt, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanos un nedēļas nogalē gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanās, pēc Nacionālās drošības komisijas sēdes aģentūrai LETA iepriekš atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Kozlovskis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādījis, ka policija šogad gatavojas nopietnāk nekā iepriekšējos pāris gadus, kas nozīmē, ka tiek vairāk strādāts proaktīvi. Arī skaitliski iesaistīti būšot lielāki policijas spēki.
Ministrs aģentūrai LETA uzsvēra, ka Rīgā ir pieteikti savstarpēji konfrontējoši pasākumi ar dažādiem pasākumu dalībniekiem, tāpēc policijas uzdevums ir nepieļaut fiziskas sadursmes, lai gan vārdu apmaiņa ir prognozējama.
Kozlovskis nenoliedza, ka uz 16.marta publisko pasākumu plāno ierasties ārvalstnieki. Konkrētas valstis viņš neminēja. Tāpat ministrs nekomentēja, vai šajā sakarā jau iekļāvis kādus potenciāli nevēlamus ārzemniekus tā dēvētajā "melnajā" sarakstā.
Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA pastāstīja, ka policija arī šogad leģionāru atceres dienā Brīvības pieminekļa laukumā izvietos norobežojošās barjeras.
Ķuzis skaidroja, ka policija sabiedriskās kārtības nodrošināšanai iesaistīs pietiekami plašus spēkus. Policisti sabiedrisko kārtību īstenos ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur tiks pieminēti leģionāri, piemēram, Lestenē. Konkrēts likumsargu skaits netiek minēts, taču Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs Rīgas domes deputātus informēja, ka RPP pārstāvēs līdz 177 policisti.
Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
