Aizputes luterāņu draudze tiesā uzvar "Vanaga baznīcu"
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) zaudējusi tiesā pret tā dēvētās trimdas baznīcas Aizputes draudzi, kurai arhibīskapa Jāņa Vanaga vadītā baznīca vēlējās atņemt dievnamu un mācītājmāju. Kurzemes rajona tiesa pilnībā noraidījusi LELB prasību pret Aizputes draudzi un lēmusi, ka tā ir dievnama īstā saimniece.
Vēl Atmodas gados Aizputes luterāņu draudze atšķēlās no LELB un kļuva par neatkarīgu un autonomu draudzi, jo toreizējam draudzes mācītājam Sigurdam Sproģim radās konflikts var LELB konsistoriju. 2016. gadā Aizputes draudze pievienojās tā dēvētajai trimdas baznīcai - Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL). Protams, ka tas nepatika LELB arhibīskapam Jānim Vanagam, kurš uzskata, ka visi Latvijas luterāņu draudžu īpašumu vēsturiski pieder viņa vadītajai garīgajai institūcijai.
Aizputē tika nodibināta „alternatīva”- LELB draudze, kura tiesā pieteica savas pretenzijas uz Aizputes baznīcu un draudzes mācītājmāju Lažas pagastā. Nu tiesas pirmā instance ir lēmusi par labu Aizputes draudzei un Kurzemes rajona tiesa trešdien, 7. martā, lēma, ka draudzes nekustamo īpašumi pienākas Aizputes draudzei nevis Latvijas luterāņu draudžu virsuzraugam – LELB.
Aizputes LELBĀL draudzes mācītājs Varis Bitenieks neslēpa atvieglojumu par šādu tiesas lēmumu un Liepājas laikrakstam „Kurzemes Vārds” paudis, ka draudzes locekļi par lietas iznākumu bija ļoti uztraukušies. „Bet ir kāds labs citāts, kas faktiski raksturo mūsu šā brīža funkciju draudzē. Svētais Jānis Pakāpnieks saka: „Es redzēju prasmīgu ārstu, kas pārdūra iedomīgā sirdi ar negoda nazi, iztecinādams no tās ārā smirdīgās strutas”. LELB nav slikti cilvēki, LELB nav slikta baznīca, neviens no mums nav slikts. Jautājums ir: kā šajā konfliktā abām pusēm panākt pretī. Mēs piecas reizes esam prasījuši mediāciju - caur tiesu, advokātu, draudzēm. Bet viņi (LELB) konsekventi saka - uzvarētājs ņem visu. Kas mums atliek? Mums ir divi varianti - vai nu mēs visu atdodam, vai arī cīnāmies. Un kaut kur šis jautājums ir arī par reliģisko brīvību Latvijā”.
Visticamāk gan, ka abu pušu cīņa vēl nav galā. LELB pārstāvis jurists Juris Narkēvičs saka, ka baznīca tiesas spriedumu noteikti pārsūdzēs. To var izdarīt 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā.
Te jāpiemin, ka LELB prasības pret neatkarīgajām luterāņu draudzēm neaprimst. Tā lieta par vienu cita Bitenieka apkalpotu - Valtaiķu luterāņu - draudzi nonākusi līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT). Sākumā Latvijas tiesa lēma par labu Valtaiķu draudzei, tās īpašumu atstājot draudzei, bet pēcāk lēmumu mainīja un dievnamu piešķīra LELB. Ar to Valtaiķu draudze, kurā, starp citu kristīts LELB arhibīskaps Jānis Vanags, nebija apmierināta un prasību pret Latvijas valsti, kuras tiesa lēma par labu LELB, iesniedza ECT, jo Latvijā visas tiesas instances bija izietas.
Tāpat LELB pašlaik satricinājis arī skandāls, kas saistīts ar mācītāja Jura Rubeņa nolikto mācītāja krustu un nākamnedēļ paredzētajām vairāk luterāņu sanāksmēm, kurās spriedīs par LELB valdošo krīzi. Viss liecina, ka savulaik par tautas baznīcu dēvētā LELB strauji zaudē sabiedrības atbalstu un uzticību, kas varētu nozīmēt, ka drīzumā Latvijas baznīcā gaidāma „jauna reformācija”.
