Rinkēvičs paziņo, ka Latvija ir ieinteresēta, lai ASV saglabā nepārtrauktu militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā
Latvija ir ieinteresēta, lai ASV saglabā nepārtrauktu militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā, Vašingtonā tiekoties ar ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Edu Roisu un līdzpriekšsēdētāju, kongresmeni Eliotu Engelu sacīja Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Kā informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs arī tikās ar ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētāju, senatoru Bobu Korkeru un līdzpriekšsēdētāju Bobu Menendezu. Puses pārrunāja Baltijas valstu un ASV attiecības, reģionālās drošības izaicinājumus, kā arī enerģētikas politikas un tirdzniecības jautājumus.
Rinkēvičs pauda gandarījumu par intensīvo politisko dialogu 2017.gadā ar ASV administrāciju un Kongresu. "Augstu novērtējam Kongresa vienoto atbalstu Baltijas valstu drošībai. Esam pateicīgi par Kongresa delegāciju biežajām vizītēm Baltijas valstīs, kas kalpo kā spēcīgs atbalsta signāls. Aicinām ASV kongresmeņus arī turpmāk doties vizītēs uz mūsu reģionu," aicināja ministrs.
Ministrs izteica cerību, ka ASV aizsardzības budžeta 2018.gadam gala versijā Kongress saglabās sākotnēji paredzēto finansiālo atbalstu Baltijas valstu drošībai. "ASV atbalsts mums ir joprojām neaizstājams. Esam ieinteresēti, lai ASV saglabā nepārtrauktu militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Ceram, ka ASV ieguldījums transatlantiskajā drošībā 2018.gadā augs. Baltijas valstis arī no savas puses ir ievērojami palielinājušas valsts aizsardzībai veltīto finansējumu, 2018.gadā sasniedzot un arī pat pārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta," uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš pauda gandarījumu par aktīvu sadarbību ar ASV kiberdrošības jomā, kas izpaužas konsultācijās un pieredzes apmaiņā un apmācībās. "Baltijas valstu – ASV konsultācijas par enerģētikas kritiskās infrastruktūras aizsardzību un kiberdrošību šogad plānotas Latvijā. Redzam iespēju attīstīt šo sadarbību, konsultējoties par kiberdrošības aspektiem arī citos būtiskos sektoros, piemēram, datu drošība, banku un finanšu pakalpojumi, transporta infrastruktūra," akcentēja ārlietu ministrs.
Puses pārrunāja arī attiecības ar Krieviju un situāciju Ukrainā, tostarp Minskas vienošanās izpildi. Ministrs informēja par lēmumu "Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām", ko nesen ir pieņēmis Latvijas parlaments. "Lēmuma pieņemšana šajā jautājumā ir Saeimas politisks solis, kas parāda Latvijas principiālo nostāju demokrātijas, tiesu varas un cilvēktiesību jautājumos," uzsvēra Rinkēvičs.
Savukārt runājot par enerģētikas politiku, ministrs pauda pārliecību, ka Baltijas valstīm ir svarīgi turpināt iesākto darbu pie reģionālā dabasgāzes tirgu izveides, nodrošinot pēc iespējas augstāku tirgus likviditāti, tādējādi stiprinot arī energoapgādes drošību un mazinot energoatkarību no dominējošās piegādātājvalsts.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī ASV un Eiropas Savienības (ES) dialogs, tostarp jautājumi, kas skar tirdzniecības attiecības. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka ES un ASV ir svarīgi noturēt vienotību un turpināt ciešu transatlantisko sadarbību, it sevišķi, jautājumos, kuri skar drošības politiku – cīņu pret terorismu, radikālismu, hibrīda rakstura draudiem un kodolieroču izplatīšanos.
