Rīgas pils tērēsies ne pa jokam: pirks ļoti dārgu paklāju un flīģeli

Kopumā prezidenta kancelejai piešķirti 4 872 255 eiro priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai un jaunu, analogu reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai.

Melnbalti foto un roku darbs

Sūtņu akreditācijas zāles interjers ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā, līdz ar to te nevar izklāt kuru katru tepiķi. Kancelejā skaidro, ka paklājs ir šā ansambļa neatņemama mākslinieciskā sastāvdaļa, taču oriģināls zudis Otrā pasaules kara laikā.

Tā vietā taps jauns, par paraugu izmantojot melnbaltus fotouzņēmumus un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja fondos atrodamos autora Anša Cīruļa tekstilmākslas paraugus.

Iepazīstoties ar mākslas vēsturnieces Vijas Strupules atzinumu, Rīgas pils atjaunošanas padome konstatējusi, ka paklāja autentiskumu iespējams nodrošināt ar izgatavošanas tehniku, kurā paklājus mezglo ar rokām 100–300 mezglu kvadrātcollā.

Iespējams, tepiķi audīs Nepālā

Šādu tehnoloģiju izmanto slavenais vācu dizaineris Jans Kats, kuram ir pieredze unikālu vēsturisku paklāju rekonstrukcijā pēc melnbaltiem attēliem.

Padome nolēmusi, ka labākais pretendents uz šā darba izpildi ir SIA „Krassky”, kas tirgo tepiķus un sadarbojas arī ar Katu, kurš ar paklājiem strādā jau trešajā paaudzē. Viņa tēvs un vectēvs tirgoja persiešu tepiķus.

Tiesa, jāšaubās, ka viņš pats vairākus mēnešus mezglos tepiķi. Šim nolūkam Kats algo 800 cilvēku lielu ciemu Nepālā. Viņu slavē kā labu darba devēju, kurš nodrošina arī skolu un bērnudārzu audēju bērniem, ir uzbūvējis slimnīcu.

Labi paklāji maksā ļoti dārgi

SIA „Krassky” dibinātāji ir Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško, kas 2009. gadā Rīgā atvēra Latvijā pirmo dizaina paklāju salonu „Krassky Arabesca”.

“Kad sāku pētīt šo jomu, aizrāvos, nolidoju krustu šķērsu 100 000 kilometru pa visu Eiropu un ne tikai, cenšoties saprast, kas ir paklājs,” toreiz žurnālam „Kas Jauns” stāstīja Zelmenis.

Izciliem tepiķiem izmanto Peru alpakas vai Tibetas aitu vilnu, Ķīnas zīdu, Tibetas nātres, mohēru jeb Angoras kazas vilnu. Kad Zelmenis Ārzemju mākslas muzejā sarīkoja paklāju izstādi, no izrādītajiem visdārgākais bija persiešu darinājums no privātas kolekcijas Milānā – tirgus vērtībā ap 170 000 eiro.

“Paklājs mūsdienās ir tāds pats investīciju objekts kā mākslas darbs,” skaidro uzņēmējs. Izturīgs, kvalitatīvs, ar rokām austs, divus reiz trīs metrus liels paklājs no vilnas ar zīda ornamentiem jau maksā vismaz 7700 eiro, bet dizaina zīmols cenu vēl paceļ. Labus, blīvi austus tepiķus kopt esot viegli, tie var piedzīvot saimnieku mazbērnus un vēl tālākas paaudzes – protams, ja nesadeg ugunsgrēkā...

Jāpiebilst, ka dārgo paklāju bizness iet no rokas. Marta sākumā Zelmenis un Zaduško, ieguldot 150 000 eiro, atklāja jau otro salonu dizaina centrā "Chelsea Harbour" Londonā. Viņiem ir arī salons „Kover Buro” Maskavā. 2014. gadā SIA „Krassky” apgrozīja 4,73 miljonus eiro un nopelnīja 238 221 eiro.

Flīģelis par 130 000 eiro

Vēl viens ieguvējs no pils atjaunošanas ir slavenā, 1812. gadā dibinātā Austrijas klavieru fabrika „Boesendorfer”, kas patlaban pieder japāņiem, – „Yamaha Music Europe GmbH”.

Pils atjaunošanas padome izspriedusi, ka Baltajā zālē paredzēts noturēt augsta līmeņa reprezentablos sarīkojumus, tāpēc par 130 000 eiro, ieskaitot PVN, iegādāts flīģelis. Tā kā smalkās klavieres šajā telpā ir viens no centrālajiem elementiem, bijis ļoti būtiski izvēlēties atbilstoša līmeņa mūzikas instrumentu.

Padoms lūgts mūzikas ekspertiem – Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras vadītājam Jurim Kalnciemam, Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes docentam, pianistam, klavierspēles pasniedzējam un koncertmeistaram Gļebam Beļajevam, komponistam un pianistam Uldim Marhilēvičam. Viņi ieteikuši „Boesendorfer” flīģeļa modeli 225.

Iepirkumu spēj nodrošināt tikai SIA „RDL”, jo patlaban Latvijā neesot citu piegādātāju, kas pārdod „Yamaha Music Europe GmbH” pārstāvētos instrumentus.