SAB Sudrabai atteicis pielaidi valsts noslēpumam

Prokuratūra ir izskatījusi Sudrabas sūdzību par SAB lēmumu, ar kuru viņai atteikta pielaide valsts noslēpumam un atbilde februāra beigās nosūtīta iesniedzējai, aģentūrai LETA pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, kura gan neatklāja, kāds ir ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lēmums.

Pati Sudraba, kuras vadītā komisija janvārī beidza darbu, nesniedza skaidru atbildi par SAB un ģenerālprokurora lēmumu saturu. "Viss ir procesā," paziņoja Sudraba.

Arī SAB direktors Jānis Maizītis, taujāts, vai SAB izlēmis par pielaides izsniegšanu Sudrabai, precīzu atbildi nesniedza. "Ja nav amata, tad nav pielaides, tā nav nepieciešama," norādīja Maizītis. Viņš piebilda, ka konkrētāk nav gatavs komentēt šo jautājumu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas process paredz, ka SAB veic pārbaudi par to, vai persona atbilst prasībām valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņem lēmumu - piešķirt vai nepiešķirt pielaidi. Vienlaikus likums paredz, ka persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram SAB direktora lēmumu ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju. Ģenerālprokurora lēmums savukārt ir galīgs un nav pārsūdzams.

Ģenerālprokurors, atceļot SAB lēmumu par pielaidēm, norāda konkrētus apstākļus, līdz ar to SAB ir jāpieņem jauns lēmums. SAB gan var atkārtoti pieņemt lēmumu par pielaides neizsniegšanu vai arī izlemt tieši otrādi un pielaidi izsniegt.

Likumā par Valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek personai liegta.

Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību.

Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus ES un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota 2017.gada jūlijā. Sudraba un vairāki komisijas locekļi SAB pieteica lūgumu izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.