Nejēgas sociālajos tīklos kultivē absurdu ņirgāšanos par Finanšu ministrijas plakātu

Sašutuma pilnus tekstus par šo skaidrojumu gan tviterī, feisbukā publicē politiķi (piemēram Mārtiņš Bondars, ekonomikā izglītojies cilvēks), reklāmisti, pat Latvijas sabiedriskā medija darbinieki.

Krievija jau pamanījusi:

Šo reklāmu nu arī ieraudzījuši Kremļa potitehnologi no Krievijas varas finansētiem plašsaziņas līdzekļiem un to pārpublicē ar skaļiem virsrakstiem: „Ko viņi pīpē: latviešus sadusmo 1700 eiro liela pensija” (sputniknews.com).

Tomēr šīs skaidrojums ir izvilkts „no konteksta” un tiek izmantots, lai savu popularitāti celtu populistiskie politiķi un lietu ūdeni uz Krievijas propagandas Latvijas nomelnošanas kampaņas dzirnavām.

Tik tiešām 1700 un vairāk eiro lielu pensiju saņem ļoti niecīgs pensionāru skaits – ap 1600, bet tikai ar šādu shēmu Finanšu ministrija varēja uzskatāmi parādīt, ar kādām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm tiek aplikta dažādas pensijas summas pēc šogad spēkā stājušās nodokļu reformas. Pensijas līdz 250 eiro ar IIN vispār netiek apliktas, no 250 līdz 1667 eiro – ar 20% IIN likmi, bet lielākas – ar 23% IIN likmi.

Skaidrojums:

Šāds skaidrojums Finanšu ministrijas mājaslapā jau rodams vairākus mēnešus un tas arī ticis neskaitāmas reizes pārpublicēts, bet uzmanība nez kāpēc pievērsta tikai pašlaik, turklāt visnotaļ „nomelnojošā” gaismā.

Vienkāršam pensionāram, kurš neiedziļinās nodokļu reformas niansēs, šāds izvēlēts piemērs varētu likties neloģisks, pat aizskarošs un provokatīvs, bet tajā iedziļinoties jau dažās sekundēs viss kļūst skaidrs.

Finanšu ministrija ir izvēlējusies mazāk „nesāpīgāko” apaļo summu virs 1667 eiro – 1700 eiro. Te arī jāpiebilst, ka 1667 eiro nav no gaisa paķerts cipars, bet gan gluži loģisks – to sareizinot ar 12, iznāk, ka ar lielāku IIN likmi netiek aplikti ienākumi, kas nepārsniedz 20 000 eiro gadā.

Finanšu ministrija izvēlēto piemēru skaidro: „Šāds piemērs izvēlēts, lai salīdzinātu, kā mainīsies pensija, ko saņem „uz rokas”. Ar 1. janvāri pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēros 20% likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro piemēros 23% likmi. Ja pensija nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, tai (pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas – 250 eiro) mēnesī tiks piemērota 20% likme."

Latvijā pensiju ik mēnesi vidēji saņem 457 270 cilvēki. Pērn vidējā vecuma pensija sastādīja 296,15 eiro. Pērn vislielāko procentu, jeb 53% pensiju, veidoja 200-300 eiro. Pensiju 300-500 eiro apmērā saņēma 27,4% cilvēku, 12,2% saņēma mazāk nekā 200 eiro, savukārt 7,3% iedzīvotāju saņem pensiju, kura pārsniedz 500 eiro. Pensiju, kas ir lielāka par 1500 eiro mēnesī, pērnā gada jūnijā saņēma vien 1 680 cilvēki, savukārt visvairāk, jeb 41 768 cilvēki saņēma pensiju 250-260 eiro apmērā.