Briselē briest noteikumu maiņa, kā "godīgāk sadalīt" migrantus pa bloka valstīm

"Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma," preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. "Pašreizējā sistēma nedarbojas," viņš piebilda.

Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju.

Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.

"Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi," uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot "milzīgs slogs" nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm.

Viens no šo noteikumu reformu priekšlikumiem paredz, ka gadījumā, ja dalībvalsts saskarsies ar "neproporcionālu" nelegālās imigrācijas spiedienu, var tikt ieviests "koriģējošs godīguma mehānisms", lai bloka ietvaros migrantus sadalītu.

Vairums dalībvalstu atbalstot šādu priekšlikumu, aģentūrai AFP apgalvoja kāds ES diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.

Cits piedāvājums paredz "pastāvīgu sadales" mehānismu, kas tiktu balstīts uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un turīguma līmeni.

"Atbildība vairs nebūtu saistīta ar pirmo ierašanās punktu," norādīja EK.

Anonīmais ES diplomāts atzina, ka otrs reformu priekšlikums nav guvis tik lielu atbalstu un to lielākoties atbalsta tikai Vācija un Zviedrija, kuras ir uzņēmušas lielu skaitu patvēruma meklētāju.

Šāda veida sadale tiek uzskatīta par slēptu kvotu sistēmu.

ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls preses konferencē pavēstīja, ka šie priekšlikumi tiks apspriesti ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem un citām iesaistītajām pusēm.

Tomēr ES dalībvalstīm jau tagad ir lielas grūtības sadalīt 160 000 nelegālo imigrantu no Grieķijas un Itālijas, kā to paredz septembrī panāktā vienošanās. Līdz šim plāna ietvaros ir pārvietoti tikai 1100 cilvēki.

Aizkavēšanās tiek skaidrota ar vairākiem faktoriem. Valdības cenšas nepieļaut džihādistu ieplūšanu kopā ar bēgļiem, dalībvalstīm ir grūtības nodrošināt atbraucējiem mājokļus un izglītības iespēju, bet tiek norādīts arī uz politiskajiem apsvērumiem lēnajā imigrantu pārvietošanas procesā.

Jau vēstīts, ka pirmdien Eiropas Savienības (ES) un Turcijas vienošanās par nelegālās imigrācijas ierobežošanu ietvaros no Grieķijai piederošajām Lesbas un Hijas salām uz Turciju atpakaļ tika nosūtīti 202 nelegālie imigranti.

Tomēr nākamā imigrantu nosūtīšana pēc Grieķijas lūguma varētu notikt ne ātrāk kā piektdien.

Iepriekš lielais vairums nelegālo imigrantu devās cauri Grieķijai, cerot nokļūt turīgajās Rietumeiropas valstīm. Tomēr ES un Turcijas noslēgtā vienošanās viņiem to liedz, tādēļ daudzi tagad patvērumu lūdz Grieķijā.

ES un Turcijas vienošanās, kā arī tā sauktā Balkānu maršruta slēgšanas rezultātā nelegālo imigrantu skaits ir ievērojami samazinājies.

Vācija ir pavēstījusi, ka varētu atcelt uz Austrijas robežas ieviesto robežkontroli, ja šādas tendences saglabāsies.

"Mēs nepagarināsim robežkontroli pēc 12.maija, ja daudzums paliks tik neliels," otrdien paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs.

Pērn Eiropā ieradās vismaz 1,2 miljoni nelegālo imigrantu - pārsvarā no Afganistānas, Irākas un Sīrijas.