Jauna prasība: draud sods, ja publiski suminās jubilārus, jaundzimušos un laulātos

Liela daļa novadu iedzīvotāju šādas ziņas gaida visvairāk, jo tās ir no dzīves un ar likumu pantiem un normatīvo aktu tekstiem pārbagātos izdevumus atsvaidzina.

Baidās vai lavierē

Kaut arī nav dzirdēts, ka kāds gaviļnieks vai mirušā tuvinieks tiesā būtu sūdzējis pašvaldību par šādu datu publicēšanu, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan Datu valsts inspekcija norādījusi, ka gaviļnieku, jaundzimušo un mirušo vārdi būtu jāizņem no pašvaldību izdevumu slejām.
Pretējā gadījumā pilsētas vai novada mēram draud daudzu simtu eiro liels naudas sods. Vienas pašvaldības nobijušās no iespējamajām represijām un vairs šādas ziņas nepublicē, citas mēģina izlavierēt ar likumu skaidrojumiem, piemēram, ka mirušais vairs nav fiziska persona, nenorāda jubilāra vecumu vai laulāto uzvārdus.

Pārcentīga datu aizsardzība?

VARAM šā gada sākumā visām pašvaldībām nosūtīja vēstuli, aicinot ievērot minēto likumu un norādot turpmāk nesniegt informāciju par jaundzimušo, jaunlaulāto, jubilāru datiem, minot vārdu un uzvārdu. Šādu informāciju bez pašu personu piekrišanas nedrīkst publicēt ne pašvaldību informatīvajos izdevumos, ne arī nodot vietējiem laikrakstiem.

"Kas Jauns Avīze", pāršķirstot vairākus janvāra un februāra pašvaldību izdevumus, konstatēja, ka dažos šis norādījums gan netiek strikti ievērots.

Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs stāsta: “Līdz šim pašvaldības izdevumā publicējām apsveikumu jubilāriem, kuriem aprit 80, 85, 90 (pēc 90 gadiem – 91, 92, līdz pat simtam un vairāk) gadi, norādot arī gadus. Pēdējā numurā, sveicot februāra jubilārus, gadus vairs nenorādījām. Mirušajiem arī dzimšanas gadus vairs nenorādām. Jaundzimušajiem – tikai kopējo skaitu noteiktā laikā periodā, tajā skaitā meitenes un zēni. Tas arī viss.”

Nekādu iebildumu, sūdzību vai pretenziju līdz šim nav bijis. “Ir gadījumi, kad cilvēks, kuram gaidāma apaļa jubileja, lūdz, lai viņa uzvārdu apsveikumā neliek, to respektējam,” teic Sapožņikovs.
Viņš piekrīt, ka likums jāievēro visiem, ne tikai pašvaldībām un to izdevumiem, taču, viņaprāt, “Latvijā dažādi dienesti un atsevišķi ierēdņi to interpretē pa savam, nereti pārcenšoties un pārspīlējot”.

Kandavā riskē sveikt jubilārus

Kandavas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Maija Zariņa pauž, ka arī šī pašvaldība saņēmusi jaunās norādes, ko savā darbā ievēro. Pašvaldības izdevumā "Kandavas Novada Vēstnesis" publicē tikai to laulāto vārdus un uzvārdus, no kuriem Dzimtsarakstu nodaļa saņēmusi rakstisku piekrišanu datu publikācijai. Jaundzimušo sadaļā publicē tikai vārdus, neminot uzvārdu un dzimšanas datus, kas “neļauj identificēt konkrēto datu subjektu”.

“Tā kā jēdziens fiziska persona ir dzīva persona, uzskatām, ka mirušo personu vārdu un uzvārdu publicēšana ir atļauta,” piebilst Zariņa.

Tomēr kandavnieki gatavi arī riskēt. “Apzināmies, ka publicēšanas aizliegums varētu attiekties uz jubilāru vārdu un uzvārdu publicēšanu. Mūsu novada seniori tur augstā cieņā savas ieviestās tradīcijas un katru mēnesi īpaši sveic savus jubilārus, viens no šiem sveicieniem ir arī pagodinājums – būt publicētam "Kandavas Novada Vēstnesī", tāpēc līdz šim neesam saņēmuši pretenzijas par jubilāru publicēšanu. Gluži pretēji, domājams, ka seniori pašvaldībai paudīs savu neapmierinātību par šīs sadaļas likvidēšanu,” uzskata Zariņa.

Agrāk jaunlaulāto vārdus un gaidāmo laulību sarakstu varēja izlasīt arī Dzimtsarakstu nodaļās pie ziņojumu dēļa, taču šī norma zaudēja spēku 2013. gadā, stājoties spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumam.

Mēram var draudēt liels naudas sods

Datu valsts inspekcija garā un plašā likumu skaidrojumā norāda, ka “sabiedrību informēt par attiecīgajā pašvaldībā dzimušajiem, laulību noslēgušajiem, jubilāriem var, neidentificējot konkrētas personas”.

Proti, drīkst atklāt jaundzimušo skaitu, dzimumu, novadu, kurā bērns reģistrēts, bet ne vārdu un uzvārdu. Tas pats attiecas uz jaunlaulātajiem un jubilāru datiem. Jautājumā par mirušajiem inspekcija atbild: “Informācijai, kas attiecas uz mirušām personām, netiek piemērots Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tomēr atsevišķos gadījumos mirušā dati var būt netieši aizsargājami.”

Atbildīgā amatpersona par iespējami nelikumīgu personas datu apstrādi pašvaldības izdevumā ir domes priekšsēdētājs. Tieši viņam var piemērot sodu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7. pantu Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem. Fiziskām personām draud ir brīdinājums vai naudas sods no 70 līdz 570 eiro, juridiskajām personām – no 1400 līdz 11 400 eiro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un rīkus vai bez konfiskācijas.