Ko var izraisīt tas, ka ziema šogad ir silta un maiga?
Gada sākums pārsteidzis ar janvārim netipiski siltu laiku, kas drīz vien nomainīja nedaudzās sala dienas. Kā šādi laikapstākļi var ietekmēt dabas pasauli?
”No putnu viedokļa šādas laika apstākļu pārmaiņas nav nekas īpašs. Pieļauju, ka novērotie gājputni vēl nav aizlidojuši, nevis jau ir atlidojuši,” saka Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Dabiskā izlase
Gājputni, kurus var novērot ziemā, ir tuvie migranti, kuri pārziemo tepat Eiropā. “Šo putnu pārziemošana Latvijā nav nekas neparasts, un siltās ziemās to skaits ir lielāks. Iestājoties aukstākam laikam, putni var aizlidot uz citurieni, kur barošanās apstākļi ir piemērotāki,” skaidro Ķerus.
Siltās ziemās kāds gājputns var aiziet bojā, bet aukstas ziemas bīstamākas ir nometniekiem – tiem putniem, kuri pārziemo Latvijā. “Vairāk putnu aiziet bojā tiešām aukstās ziemās, taču cilvēks tur neko nevar darīt un arī nav vajadzības – putni šādai dabiskai mirstībai ir pielāgojušies,” atklāj ornitologs.
Kukaiņus var pievilt saule
Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vecākais entomologs Jānis Dreimanis skaidro: “Kukaiņi ir sagatavojušies pārziemošanai, uzkrājuši tauku rezerves un samazinājuši ūdens daudzumu savā ķermenī, lai veiksmīgāk varētu pārziemot. Ja kukainis pārziemo kokā, kuru apspīd Saule, viņš var nodomāt, ka ir silts, un līst laukā. Viņš tad iztērē lielāko daļu savu rezervju un attopas aukstumā.”
Arī lietavas un atkusnis var ietekmēt negatīvi. “Tas, ka slapjš, droši vien ir nepatīkami tiem kukaiņiem, kuri pārziemo zemsedzē, jo zeme ir mitra, un tie var noslīkt,” teic Dreimanis.
Entomologs nenoliedz, ka šādas temperatūras svārstības kukaiņus ietekmēs, taču pašlaik precīzus pieņēmumus izteikt īsti nevar, jāredz, kāda būs turpmākā ziema.
Odu varētu būt vairāk
Ieildzis siltums ziemā odiem varētu būt gan svētība, gan posts. Ir iespējams, ka piedzīvotais lietus odiem palīdzēs pārziemot. Apstākļus uzlabo arī tas, ka aukstums nācis ar sniega segu.
“Sniegs jau ir bijis, lietus arī, var pieņemt, ka potenciāli odu skaits varētu būt lielāks nekā pēc kailsala ziemas. Ūdens daudzums, kas ir nolijis, varētu radīt odiem labvēlīgus apstākļus,” spriež Dreimanis. Tomēr atlikusī ziemas daļa tiem odiem, kas siltuma dēļ jau varētu būt izlidojuši un pat dējuši olas, neizskatās pārāk cerīga.
Pašlaik apstākļi ir labvēlīgi ciršļiem un citiem maziem zīdītājiem, kas savukārt varētu ietekmēt ērču skaitu, kuru pārziemošana ir atkarīga no šiem dzīvniekiem, kuriem labvēlīgas ir ziemas ar sniegu, nevis kailsalu.
“Pirms dažiem gadiem, kad bija kailsala ziema, ērču bija mazāk. To skaits pa gadiem mainās, tam tīri dabiski ir svārstīties, un divi gadi nekad nebūs vienādi,” piebilst Dreimanis.
Dārziem briesmas nedraud
Augiem dārzos kaitējums neesot gaidāms, aģentūrai LETA paudis Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Veiksmīgi aizvadīts pirmais kailsala periods, kad kopā ar brāzmaino vēju gaisa temperatūra vietām sasniedza -15 līdz -17 grādus. Tomēr aukstie vēji nebija ilgu laiku, tāpēc aukstums dārzus ietekmējis īslaicīgi, neradot bažas par augu pārziemošanu.
“Sala periodā sasalt paspēja ne tikai zemes virskārta, bet arī dziļāki tās slāņi. Ja vien neuznāks ilgstošs lietus, ko laika prognozes it kā nesola, tad pilna augsnes atlaišanās nav paredzama,” teic Narvils.
No zariem jānokrata sniegs
Pieredzētie atkušņi nav bijuši tik ilgi, lai kāds dārza augs ar salīdzinoši īsāku miera periodu pamostos. Līdz ar to risks, kas varētu pasliktināt ziemošanas apstākļus augļu kokiem vai ogulājiem, ir minimāls.
Ja būs slapjš sniegs ar piesalšanu naktīs, pastāv gan iespēja, ka augļu kokiem un ogulājiem ar sabiezinātiem vainagiem var lūzt zari. Tad var nākties palīdzēt, smago sniegu no zariem nokratot.
