Šadurskis: "Putinam un Kremlim ļoti nepatīk Latvijas izglītības reforma"
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Kremlim ļoti nepatīk Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātā izglītības reforma par pāreju uz izglītību latviešu valodā, pēc Saeimas sēdes žurnālistiem pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Latvijas krievu savienības protesta akcija pie Saeimas
Šorīt pie Saeimas pulcējās aptuveni 300 cilvēku, lai protestētu pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Kā novēroja portāls Jauns.lv, ...
Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai ikviens vidusskolas beidzējs rakstītu, runātu, lasītu, domātu valsts valodā, kas viņiem ļautu izvairīties no jebkādiem ierobežojumiem turpmākajā dzīvē.
"Ir bezgala naivi iedomāties, ka, mācoties atsevišķi, mūsu jaunieši pēc tam dzīvos saliedētā sabiedrībā. Reizēm sastopamies ar tādu problēmu mazākumtautību izglītības programmās, - kā runāsim par Otro pasaules karu, Latvijas okupāciju? Tad mēģinām to pateikt kaut kā maigāk, lai neaizskartu kāda jūtas," sacīja ministrs, uzsverot, ka tādā veidā jaunieši negūst skaidru priekšstatu par Latviju un tās vērtībām.
Politiķis ir pārliecināts, ka, ja nedzīvojam vienotā vērtību sistēmā, tad mēs vienkārši nedzīvojam kopā un tērējam enerģiju savstarpēju pretišķību izlīdzināšanai.
Šadurskis uzsvēra, ka izglītības reforma saliedēs sabiedrību. "Ir viens krievs, kam tiešām ļoti nepatīk šī reforma, un viņš tagad pa 55 centimetru biezu sniegu brien Maskavā, un viņam ir grūti. Putina kungam. Viņam un Kremlim ļoti nepatīk šī reforma, jo šī reforma, saliedējot sabiedrību, lielā mērā samazinās to sabiedrības daļu, kas ir atvērta Kremļa propagandai," teica ministrs.
Kā ziņots, Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Deputāts Hosams Abu Meri (V) šodien debatēs uzsvēra, ka šis ir valsts pašcieņas un pastāvēšanas jautājums. Viņš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Tāpat būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji nedzīvotu "divās paralēlās pasaulēs", atšķirīgās mediju telpās. "Šeit ir Latvija," sacīja deputāts, akcentējot, ka latviešu valoda "bija, ir un būs vienīgā valsts valoda".
Savukārt deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja neatbalstīt šādas izmaiņas, uzsverot, ka šis ir otrais mazākumtautību mācību latviskošanas vilnis. Pimenovs norādīja uz pieprasījumu pēc izglītības krievu valodā, kā arī uzsvēra, ka vecākiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem tiktu nodrošinātas apmācības arī mazākumtautību valodās.
Grozījumus Vispārējās izglītības likumā šodien atbalstīja 66 deputāti, pret balsoja 21 parlamentārietis, bet Juris Viļums (LRA) balsojumā nepiedalījās. Savukārt grozījumus Izglītības likumā atbalstīja 67 deputāti, pret bija 21 deputāts, bet Viļums balsojumā nepiedalījās.
