Pateicoties Kalnmeiera lēmumam, saskaņietis Tutins tiek pie pielaides valsts noslēpumam

Gadījumi, kad ģenerālprokurors atceļ SAB lēmumu, ir ārkārtīgi reti. Prokuratūra norāda, ka tas apliecinot, cik ļoti detalizēti un izsvērti ir biroja lēmumi par liegumu iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, taču, izvērtējot SAB atteikumu attiecībā uz Tutinu, prokuratūrai radušās šaubas par tā pamatotību un birojam uzdots veikt papildu pārbaudes.

Laikraksta rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka Tutinam būs jāiztur tā dēvētā melu detektora jeb poligrāfa pārbaude.

Atšķirībā no vairākām citām valstīm Latvijā poligrāfa ekspertīzes rezultātus atzīst kā pierādījumus, arī Augstākajā tiesā. Latvijā poligrāfa ekspertīzes veic Tiesu ekspertu padomē apstiprinātās metodes autors. Pirms aptuveni 20 gadiem Latvijas Policijas akadēmijā profesora Anrija Kavaliera vadībā, iesaistot arī tiesībsargājošās iestādes un speciālistus psiholoģijas un citās jomās, tika veikts pētījums, lai šo metodi ieviestu kā tiesu ekspertīzi, kas vairāku gadu laikā pakāpeniski arī izdevās.

Tutins līdzīgi citiem politiķiem, kuriem liegta piekļuve valsts noslēpumu saturošai informācijai, kategoriski noliedz, ka viņam būtu kaut mazākā nojausma par to, kādā informācijā balstīts SAB lēmums. Pēc prokuratūras atbildes saņemšanas viņš neslēpj gandarījumu. Savukārt Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, runājot par pozitīvo jaunumu, ir lakonisks: "Mēs taču zinām, kuru virzīt uz šo komisiju."

Tomēr ģenerālprokurora lēmums nenozīmē, ka Tutins iegūs tiesības piekļūt valsts noslēpumam. Likums paredz, ka SAB arī pēc atkārtotas pārbaudes var saglabāt iepriekšējo viedokli.