Daugavā, Lielupē un Ventā izveidojušies kilometriem gari ledus sablīvējumi
Latvijas lielākajās upēs vairākos posmos izveidojušies kilometriem gari ledus sablīvējumi, kas izraisījuši ūdens līmeņa kāpumu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Pļaviņu ūdenskrātuvē ledus sega un vižņi izveidojuši aptuveni desmit kilometru garu sablīvējumu no Pļaviņām līdz Aiviekstes ietekai. Ūdens līmenis pie Zeļķu tilta paaugstinājies par 1,3 metriem, applūdinot palienes, savukārt pie Jēkabpils pēdējā diennaktī turpinājusies pakāpeniska ūdens līmeņa pazemināšanās.
Kā ziņots, pārplūdis pašvaldības ceļa Gostiņi - Apvedceļš - Spridzēni posms zem dzelzceļa tilta Pļaviņās. Ceļa posms satiksmei slēgts; pašvaldība apbraukšanai lūdz izmantot ceļu Dankeri - Silmalas.
Arī Ventā lejpus Kuldīgas līdz pat Abavas ietekai aptuveni 10-15 kilometru garā posmā sablīvējies ledus, tādēļ ūdens līmenis pie Kuldīgas cēlies par 1,2 metriem.
Lielupē ledus sablīvējumi izveidojušies lejpus Jelgavas un lejpus Mežotnes. Ūdens līmenis upes lejtecē otrdien ievērojami krities saistībā ar vēja izraisīto ūdens atkāpšanos jūrā. Pie Mežotnes ūdens līmenis paaugstinājies par pusmetru.
Gaujā pēdējā diennaktī turpinājusies ūdens līmeņa krišanās.
Ledus veidojas visās Latvijas upēs. Daudzus upju posmus pārklājusi ledus sega, citviet ledus ir tikai gar krastu un vērojama dažādas intensitātes vižņu iešana.
Vietās, kur izveidojušies vižņu sablīvējumi, ūdens līmenis pārsvarā nav lielāks par janvāra sākumā un decembrī sasniegto atzīmi, bet Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķu tilta ūdens līmenis pakāpies pusmetru augstāk.
Tuvākajā diennaktī hidrologi prognozē ūdens līmeņa paaugstināšanos Ventā pie Kuldīgas, Lielupē pie Mežotnes, kā arī Daugavā starp Pļaviņām un Jēkabpili, kur iespējama ledus sablīvējuma palielināšanās. Ūdens līmeņa izmaiņas upju posmos būs atkarīgas no ledus veidošanās procesa un vižņu kustības.
