"Mēģina atņemt ieroci, apskaut..." kāda ir ikdiena karavīriem, kuri sargā Brīvības pieminekļa godasardzi
Nav noslēpums, ka Brīvības pieminekļa godasardzei ir tīri reprezentatīva nozīme – staltie karavīri formās demonstrē nācijas spēku un stingro stāju, tā teikt. Taču ikviens garāmgājējs noteikti būs pamanījis, ka arī pašai godasardzei ir savs sargs. Šo puišu pienākumos reprezentēšanai ir pakārtota loma – ar steku un rāciju bruņoto kareivju uzdevums ir gādāt par pieminekļa sargu mieru, vajadzības gadījumā atgaiņājot pārlieku uzmācīgus vietējos un tūristus.
Pa ceļam uz Kasjauns.lv redakciju ik dienas izdodas sastapt kādu no godasardzes apsargiem.
Bieži vien ir nācies novērot, ka, papildus pamata pienākumiem, karavīri iesaistās sarunās ar tūristiem, ar pirkstu norādot virzienus uz, domājams, dažādiem apskates objektiem Rīgā, kā arī skaidrojot tepat pie pieminekļa notiekošo.
Godasardzes maiņas ceremonija pie Brīvības pieminekļa
Goda sargu maiņa agrā ceturtdienas rītā, pie Brīvības pieminekļa Rīgā.
Mēģina atņemt ieroci, apskaut
“Mēs kā apsargi nostāvam divas stundas no vietas, katrs. Pēc tam pa stundai,” izstāsta piektdienas rītā sastaptais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dižkareivis Nauris Griķis.
Izrādās, ka tieši apsargi pabrīdina godasardzi par to, ka tuvojas maiņa, vai nepieciešams veikt neilgo “kāju izkustināšanas” patruļu no vienas Brīvības pieminekļa laukuma malas līdz otrai.
Šajos brīžos tad arī esot novērojama vislielākā uzmanība no tūristu, kā arī citu garām gājēju puses.
“Tūristi parasti prasa virzienu, jautā, kādēļ godasardze stāv pie pieminekļa. Citreiz garāmgājēji, kuri ir iereibuši, mēģina atņemt godasardzes karavīriem ieročus, apskaut viņus. Tādos gadījumos ejam klāt un laipni palūdzam viņiem to nedarīt,” par ikdienu izstāsta karavīrs.
Šādi incidenti nereti notiekot arī dienas gaišajā laikā.
Vietējiem aizrāda visbiežāk
Kopumā gan lielākie nepatikšanu cēlāji esot tieši vietējie.
Aizrādīt tūristiem nākas retāk, turklāt ārvalstu viesi parasti palūdz atļauju nofotografēties, vai noskaidro pie apsargiem par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt godasardzes tuvumā.
Kopumā par savu ikdienas darbu Griķis nesūdzas. Karstās vasaras dienas esot daudz grūtāk izturamas nekā ziemas vēsums, taču patiesi liels sals un vējš neesot jāpiecieš, jo tādos laikapstākļos tiek noņemta arī pati godasardze.
Godasardze pie Brīvības pieminekļa atradās kopš tā atklāšanas – 1935. gadā 18. novembra.
1940. gadā 21. jūlijā, neilgi pēc Latvijas valdības pieņemtā Padomju Savienības ultimāta un Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā, godasardze tika noņemta.
Pie Brīvības pieminekļa to atjaunoja 1992. gada 11. novembrī, savukārt pie Rīgas pils – 2002. gada 11. novembrī.
