Pēc rūgtās pieredzes, ģimenei 18. novembrī apmeklējot Brāļu kapus, atbildīgie sola rast risinājumu
18. novembra pievakarē nepatīkamus mirkļus piedzīvoja Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule ar ģimeni, kuriem kapu apsargs liedzis nolikt svecītes pie Mātes Latvijas. Kapu pārvaldītāji sola situāciju pārrunāt un noteikt „izņēmumus”, kas pieļaus kapu signalizāciju neieslēgt svētku un piemiņas dienu vakaros.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Grudulei ar ģimeni Rīgas Brāļu kapu (RBK) apmeklējums 18. novembra pievakarē izvērtās par visnotaļ nepatīkamu piedzīvojumu. Viņa kapos ieradās ap pieciem pēcpusdienā un kapu apsargs draudējis ar policiju, ja pastaigas laikā ieslēgsies signalizācija. Kapi, lūk, pulksten 17.00 tiek slēgti un tajos vairs neviens nedrīkstot atrasties. Grudule to uzskata par absurdu – kapu vārtus varot aizslēgt „parastās” dienās, bet ne jau valsts svētku vakarā, kad simtiem cilvēku vēlas godināt neatkarības cīnītājus un nolikt svecītes pie Mātes Latvijas.
„Traģiskāk nekā spējam iedomāties!”
Viņa ar saviem piedzīvojumiem dalījās sociālajā tīklā „Facebook”: „Ziniet, trūkst vārdu. Ja 18.novembra vakarā 2017. gadā latvieti var sodīt par Brāļu kapu apmeklējumu, tad ar mums ir traģiskāk, nekā spējam iedomāties. Tradicionālais ģimenes gājiens pie Mātes Latvijas šoreiz ar šoka momentu. Pie Mūžīgās uguns mūs sagaidīja kungs, kurš brīdināja, ka kapus slēdz 17.00”. Darbinieks sacījis, ka tiks ieslēgta signalizācija un, ja ģimene dosies tālāk, atbrauks atbildīgie dienesti, un apmeklētāji tiks arestēti. „Kad iebildām, ka braucam šurp jau padsmit gadus, kungs jautāja, vai vienmēr tā pa naktīm pa kapiem staigājam,” viņa atceras.
Līva Grudule Kasjauns.lv pastāstīja: „Tovakar kapos nebiju viena – bija arī daudz citu cilvēku. Nezinu, varbūt arī kāds uzklausīja apsarga brīdinājumu, bet daudzi jo daudzi devās pie Mātes Latvijas nolikt svecītes. Kungs, apsargs, gan bija ļoti pieklājīgs un solīds. Es jau viņu nevainoju – viņš veica savu darbu. Bet es būšot atbildīga, ja ieslēgsies signalizācija un atbraukšot policija. Mēs, protams, gājām pie Mātes Latvijas nolikt svecītes, nebijām vienīgie tādi. Svecīšu bija daudz un Brāļu kapi izskatījās ļoti skaisti. Uzskatu, ka valsts svētkos jau gan nevajadzētu noteikt kādus ierobežojumus Brāļu kapu apmeklējumam. Jāpiebilst, ka nekur arī nemanīju informāciju par kapu darba laiku. Ne pirmo reizi 18. novembra vakarā bijām Brāļu kapos un līdz šim nekādu problēmu nav bijis”.
Jāteic, ka apmeklētāju simti Brāļu kapos pēc „oficiālā” darba laika bija sastopami arī Mirušo piemiņas dienas vakarā – 26. novembrī.
Pārskatīs Rīgas Brāļu kapu darba laiku svētku dienās
Rīgas pieminekļu aģentūras, kura atbild arī par RBK, direktors Guntis Gailītis portālam Kasjauns.lv teica, ka Brāļu kapu centrālie vārti ir atvērti cauru diennakti. Vienīgi vakaros (ziemas laikā no pulksten 17.00 ) tiek slēgti sānu vārti un pieslēgta signalizācija depozitārijiem – piemiņas telpām Lāčplēša ordeņa kavalieriem, svešumā kritušajiem latviešu kavalieriem, RBK veidotājiem.
Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pieminekļu aģentūra” jurists Rolands Beļevičs Kasjauns.lv pastāstīja:
„Saskaņā ar 18. novembrī dežurējošā apsarga sniegtajiem paskaidrojumiem, todien īsi pēc pulksten 17.00 RBK atradās vairākas grupiņas cilvēku (katrā divi trīs cilvēki), kurām viņš piegājis klāt un sniedzis informāciju, ka RBK darba laiks ziemā saskaņā ar agru tumsas iestāšanos ir līdz pulksten 17.00, un ka viņa pienākums saskaņā ar iekšējiem noteikumiem ir ieslēgt signalizāciju, un, ja tā nostrādās, tad atbrauks apsardze. Kad kāda apmeklētāja jautājusi, vai viņi var doties nolikt svecītes pie Mātes Latvijas tēla, atbildējis, ka, protams, to varot darīt, jo, kamēr būs apmeklētāji, signalizācija netiks ieslēgta.
Līdzīga informācijas apmaiņa notikusi ar Grudules kundzi un viņas pavadoni, kurš apsarga sniegto informāciju uztvēris emocionāli – kā aicinājumu atstāt teritoriju, un draudus, ka atbraukšot policija, un atbildējis asi un agresīvi. Sekojoši Grudules kundze ar pavadoni tāpat kā citi apmeklētāji netraucēti devušies tālāk savās gaitās RBK teritorijā. Tā kā apmeklētāju skaits turpinājis pieaugt, apsargs pārtraucis sniegt viņiem informāciju par RBK darba laiku.
Informācija par RBK darba laiku izvietota pie RBK centrālajiem vārtiem. Tas ziemā noteikts tikai līdz pulksten17.00 apmeklētāju drošības dēļ, jo lielākā daļa teritorijas ir neapgaismota un ziemā var būt slidena, kas var radīt paaugstinātu negadījumu un traumu risku. Vasaras sezonā (no 1. maija līdz 30. septembrim) darba laiks noteikts līdz pulksten 22.00.
Tehniskās apsardzes sistēma ar kustību detektoriem RBK tika uzstādīta pēc tam, kad 2012. gadā vandaļi sabojāja un nozaga kapara jumtiņus depozitārijiem (relikvārijiem) un sabojāja vēsturisko strūklaku kapara daļas. Ieejot noteiktās RBK teritorijas daļās, ieslēdzas signalizācija un atbrauc apsardzes uzņēmuma operatīvā grupa, lai pārliecinātos, vai personas, kas atrodas teritorijā un kuru dēļ ieslēgusies signalizācija, nerada apdraudējumu RBK kultūrvēsturiskajam mantojumam vai citām materiālajām vērtībām.
Tā kā RBK apsarga un apmeklētāju savstarpējā komunikācija nav fiksēta ar tehniskiem līdzekļiem, nav iespējams precīzi „rekonstruēt” sarunu un objektīvi izvērtēt pārpratuma iemeslus. Jebkurā gadījumā Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas pieminekļu aģentūra” izsaka nožēlu par savstarpējās komunikācijas problēmu dēļ radušos pārpratumu.
RBK ir atvērti apmeklētājiem līdz vēlai naktij Lāčplēša dienā un Mirušo piemiņas dienā. Pēc (Grudules) aprakstītā gadījuma Rīgas pieminekļu aģentūra pārskatīs RBK darba laiku, izvērtējot gadījumus un kārtību, kādā būtu lietderīgi un pamatoti atkāpties no noteiktā darba laika arī citās svētku un atceres dienās. Vienlaikus ir skaidrs, ka visus gadījumus iekšējos normatīvajos aktos nav iespējams iepriekš paredzēt, tādēļ tiks veiktas pārrunas ar personālu par komunikāciju ar apmeklētājiem”.