Darbinieces: pieradām pie signalizācijas, kas Zolitūdes "Maximā" skanēja regulāri

Zolitūdes traģēdijā cietusī, kas nelaimes dienā strādāja tirdzniecības centrā esošajā optikas veikalā "Optiluks", tiesai stāstīja, ka signalizācija esot strādājusi kopš tirdzniecības centra atvēršanas. "Sākumā brīžos, kad ieslēdzās signalizācija, gājām ārā, bet apsargi teica, ka jāiet atpakaļ," izteicās cietusī.

Runājot par Zolitūdes traģēdijas dienu, viņa norādīja, ka signalizācija skanējusi vairākkārt. "Tanī dienā ap četriem aizslēdzu veikalu un devos pie apsarga, jautājot, kas notiek. Viņš teica, lai iet atpakaļ uz veikalu, signalizācija skan, jo neesot iespējams noņemt brīdinājumu no pults," stāstīja cietusī.

Sieviete pieteikusi morālā kaitējuma kompensāciju 4000 eiro apmērā. Viņa norādīja, ka fiziski cietusi nogruvumā viņa nav, kaut arī tas noticis viņas acu priekšā, sievietei atrodoties savā darba vietā – optikas veikalā. "Nogruvums bija tik liels, ka nevarēju tikt ārā. Zvanīju glābējiem, bet telefons bija aizņemts. Saucu palīgā, un divi jauni cilvēki man palīdzēja," sacīja lieciniece.

Savukārt cita cietusī, kas strādāja veikalā "Maxima", norādīja, ka traģēdijas dienā dzirdējusi signalizāciju skanam trijās valodās, kas gan neesot bijis nekas neierasts. "Kad sāku strādāt veikalā, prasīju menedžerim, kas jādara, ja skan signalizācija, uz ko saņēmu atbildi, ka nekas, ka jāstrādā tālāk," stāstīja cietusī, norādot, ka ar laiku veikala darbinieki pie regulāri skanošās signalizācijas pieraduši. "Neesmu dzirdējusi, ka šādās reizēs veikala darbinieki atstātu telpas," sacīja traģēdījā cietusī.

Viņa pieteikusi morālā kaitējuma kompensāciju 780 eiro apmērā un mantisko kompensāciju 220 eiro apmērā.

Kāda cita cietusī, kura tirdzniecības centru apmeklēja regulāri, sacīja, ka viņa signalizāciju nav dzirdējusi ne traģēdijas dienā, ienākot veikalā, ne arī citās veikala apmeklējuma reizēs. Sieviete, kas pieteikusi 2000 eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju, stāstīja, ka traģēdijas brīdī stāvējusi veikalā "Maxima" pie dzīvnieku barības plauktiem. "Jutu tādu kā troksni, kā gaisa spiediena paaugstināšanos. Nodzisa gaisma, notika nogruvums, no griestiem tecēja ūdens, bija troksnis, apkārt stāvēja daudz cilvēku," atcerējās cietusī, stāstot, ka viņai pēc nelaimes izdevies iziet no veikala ārā. Sieviete gan pakritusi, gūstot miesas bojājumus, kuru dēļ viņai veikta operācija.

Vēl viena cietusī, kas pieteikusi 7000 eiro morālā un 142,85 eiro (100 latu) materiālā kaitējuma kompensācijas, emocionāli stāstīja, ka nogruvums noticis brīdī, kad viņa bija tik tikko izņēmusi naudu no tirdzniecības centrā esošā bankomāta. "Nodzisa gaisma, bija troksnis, pakritu un atceros tikai to, ka kāds vīrietis man palīdzēja piecelties," sacīja sieviete. Vēlāk viņai palīdzējuši pāris jaunieši, iedodot ūdeni un aizvedot uz slimnīcu, par spīti kundzes iebildumiem, ka viņu mājās gaida slims vīrs.

Tiesas sēdē līdz pārtraukumam liecināja arī kāds no glābējiem. Viņš stāstīja, ka sākotnēji veikala alkohola nodaļā palīdzējis kādai sievietei, bet tad devies uz citu veikala daļu, kur ar hidrauliskiem instrumentiem no drupām mēģinājis izvilkt kādu vīrieti. Tajā brīdī noticis otrs nogruvums, kurā cietuši arī kolēģi. "Visi, kas bija blakus, palika zem betona," sacīja cietušais glābējs. Vīrietis pēc nogruvuma turpinājis strādāt, līdz piefiksējis, ka viņam sāp mugura. Viņš devies pie mediķiem, kuri konstatējuši, ka viņam ir divi lauzti skriemeļi.

Cietušais nespēja precīzi atcerēties tiesai pieteikto kompensācijas apmēru, sākotnēji norādot uz 50 tūkstošie eiro, bet pēc tam paliekot pie 100 tūkstošiem eiro. Tiesa pēc pārtraukuma otrdien plāno uzklausīt arī citus cietušos.

Cietušo nopratināšana sākās iepriekšējā Zolitūdes krimināllietas sēdē. Otrdien vairāki no tiesas izsauktajiem cietušajiem nebija ieradušies. Par cietušajiem Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzītas jau 268 personas.

Jau ziņots, ka iepriekšējā sēdē tika nolasītas apsūdzības un noskaidrots, ka lietā apsūdzētās personas savu vainu neatzīst.

Tāpat tiesa lēma par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu arhitektu firmai "Kubs", "Re&Re", "CM Consulting" un "Maxima Latvija", kā arī uzklausīja divas cietušās.

Trešdien, 13.aprīlī, apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas, tika nolasītas trīs Rīgas pilsētas būvvaldes bijušajiem darbiniekiem - Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas, apsūdzība nolasīta "Maxima Latvija" darba aizsardzības speciālistei Innai Šuvajevai.

Jau ziņots, ka marta sākumā tiesa krimināllietu sāka skatīt pēc būtības. Apsūdzības tika nolasītas vairākām personām - būvkonstrukciju autoruzraugam Ivaram Sergetam, sabrukušā lielveikala "Maxima" ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvprojekta vadītājam Andrim Kalinkam, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam attiecīgajā periodā Staņislavam Kumpiņam un Mārtiņam Draudiņam, kurš bija atbildīgais būvuzraugs projekta pirmajai kārtai.

Par cietušajiem Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzītas jau 268 personas. Lietā ir 144 liecinieki, tāpat piesaistīti desmit eksperti. Lietas materiāli apkopoti 80 sējumos. Apsūdzību uztur Agris Skradailis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova.

Rīgā, Zolitūdē, veikalā "Maxima" 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.

Sākotnēji sēdes norisinājās Ķīpsalas izstāžu hallē, taču vairākas personas norādīja, ka nepieciešamas piemērotākas telpas, jo telpa no gaiteņa tiek nošķirta ar lielu aizkaru, kura dēļ liecinieki, kas vēl nebūs snieguši liecības, varēs dzirdēt citu personu pratināšanu.