Aldermane: "Bilingvālā izglītība pamatskolā būtu jāsaglabā"
Lai, beidzot 9.klasi, bērni bez bažām varētu kārtot eksāmenus valsts valodā un būtu gatavi ļoti labai latviešu valodai vidusskolā, bilingvālā izglītība pamatskolas posmā būtu jāsaglabā, šādu pārliecību pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR)
Viņa uzskata, ka arī pirmsskolas izglītībā piecu un sešu gadu vecu bērnu apmācība būtu jāveic bilingvāli.
Aldermane norādīja, ka skolās attieksme pret bilingvālo apmācību ir dažāda. Ir skolas, kas bilingvālajā izglītībā ir guvušas labas sekmes. "Viss ir atkarīgs no tā, kā tiek organizēts mācību process un kāda ir skolas attieksme," sacīja Rīgas domes pārstāve.
Aldermane skaidroja, ka centralizēto eksāmenu rezultāti Rīgas domē tiek analizēti, bet mazākumtautību skolas netiek izdalītas atsevišķi. Visu skolu centralizēto eksāmenu rezultāti tiek sarindoti pēc to rezultātiem. Valstī pirmajā skolu desmitā ir septiņas Rīgas skolas. Tās visas ir skolas, kas īsteno mācību programmu latviešu valodā, sacīja Aldermane.
Viņa gan piebilda, ka valsts līmenī visai augstā līmenī centralizētie eksāmeni ir kārtoti arī vairākās mazākumtautību skolās, kas īsteno bilingvālo apmācību. Piemēram, Rīgas 10., 13., 34., 40.vidusskolā, Klasiskajā ģimnāzijā.
Viņa gan norādīja, ka latviešu valodas centralizētā eksāmena rezultāti, viņasprāt, nav pietiekami labi ne tikai mazākumtautību skolās, bet arī latviešu skolās. "Es esmu domājusi, kāpēc tā. Manuprāt, problēma slēpjas testa jautājumos. Šaubos, vai latviešu valodas eksāmenā vajadzētu jautāt, vai tu esi redzējis konkrētu teātra izrādi, piedalījies kādā konkrētā pasākumā, un, vadoties no tā, piešķirt punktus eksaminējamajam skolēnam. Tas ir stipri nesaistīti ar to, kā tiek pārbaudītas latviešu valodas zināšanas," uzsvēra Aldermane.
Pēc viņas domām, latviešu valodas eksāmenā obligāti ir jāpārbauda runas prasme, kas patlaban netiek darīts. "No daudziem darba devējiem esmu dzirdējusi, ka nāk pieteikties darbā jaunieši, kas latviešu valodā neprot noformulēt savu domu, izveidot loģisku teikumu, jo viņi nav pieraduši runāt latviski," pastāstīja Rīgas domes pārstāve.
Aldermane arī ir pārliecināta, ka iecerētās izglītības reformas un pārejas uz mācībām valsts valodā dēļ galvaspilsētā mazākumtautību skolas nestreikos. Viņa min, ka tam esot vairāki iemesli, piemēram, sākot streiku, skolas direktors ļoti riskē ar savu amatu. "Kāpēc viņam ir vajadzīgs tāds risks? Es nedomāju, ka arī jaunieši pievienotos streikam. Jā, iespējams, daži, kuri ir iesaistīti kādos politiskos grupējumos, pievienotos, bet tas, ka nebūs nekādu skolu gājienu, par to es esmu pārliecināta," uzsver Aldermane.
