Kučinskis neredz vajadzību izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā visā Latvijā
Ministru prezidents Māris Kučinskis pagaidām neredz argumentāciju, kāpēc visā Latvijā būtu jāizsludina ārkārtas situācija lauksaimniecībā.
Šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" Kučinskis sacīja, ka vienā no pēdējām diskusijām Latgalē viņš pārliecinājies, ka ne visi būs apmierināti ar kompensāciju izmaksām vai to apmēriem, taču ārkārtas situācijas izsludināšana visā Latvijā nevar būt kā instruments, lai veiksmīgāk risinātu sarunas ar kreditoriem.
Jau ziņots, ka biedrība "Zemnieku saeima" šodien ārkārtas valdes sēdē vērtēs iespēju aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā, iepriekš sacīja "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
"Mēs, iespējams, izskatīsim aicinājumu valdību izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā," teica Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa norādīja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem būs vienkāršāk risināt jautājumus ar kreditoriem, kā arī tas ļautu valstij precīzāk aprēķināt klimatisko apstākļu izraisītos kopējos zaudējumus.
"Pamata problēma, kāpēc situācija ir tik smaga, ir tāpēc, ka valsts ilgstoši nepietiekami ir ieguldījusi meliorācijas sistēmu uzturēšanā un rekonstrukcijā," piebilda Dzelzkalēja-Burmistre.
Tāpat viņa atzīmēja, ka nākamā gada pavasaris lauksaimniekiem būs grūts laiks, jo daudzām saimniecībām var trūkt resursu, lai sāktu nākamo sezonu.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.
Ilgstošo lietavu un plūdu radītās situācijas dēļ lauksaimniecības jomā izsludināta ārkārtas situācija 29 novados, tostarp Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu, Krustpils, Salas un Aknīstes novados.
