Latvijā trūkst aptuveni 10 000 eksakto zinātņu profesiju pārstāvji
Latvijā trūkst aptuveni 10 000 eksakto zinātņu profesiju pārstāvji, jo labāka piedāvātā atalgojuma dēļ tie izvēlas strādāt ārvalstīs, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Raimonds Aleksejenko.
Aleksejenko piebilda, ka tie ir tikai aptuveni skaitļi, jo konkrēti aprēķini par trūkstošo darba spēku vēl neesot, tomēr tas ir viens no iemesliem, kāpēc EM izstrādājusi un valdībai iesniegusi izskatīšanai noteikumu projektu, kas paredz ieviest zināmus atvieglojumus ārvalstu speciālistu piesaistē 303 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas un elektrotehnika.
"Lai apzinātu tās profesijas, kurās ir izteikts speciālistu trūkums, šis jautājums tika pārrunāts ar katras nozares darba devējiem. Tā ir normāla prakse, jo speciālistu piesaistē no citām valstīm piedalās visas Eiropas valstis un starp tām ir zināma konkurence. Piemēram, Polija speciālistu piesaistē pagaidām ir izteikta līdere, jo spēj piesaistīt labus speciālistus no Ukrainas," stāstīja Aleksejenko.
Viņš piebilda, ka jau otrdien, 7.novembrī valdības sēdē izstrādātie noteikumi tiks izskatīti un, iespējams, apstiprināti.
Jau ziņots, ka EM izstrādājusi sarakstu ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tomēr nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ministri uzskata, ka EM jādomā par emigrējušo tautiešu atgriešanu darba tirgū.
Saskaņā ar EM prognozēm, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020.gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus, kādi pastāvēja pirmskrīzes periodā. EM atsaucas arī uz Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sniegto informāciju, ka padomes biedri tuvāko 3-5 gadu laikā prognozē darbaspēka nepietiekamību, līdz ar to ĀIPL aicina izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, lai piesaistītu investīcijas, kas paredz lielu nodarbināto skaitu.
EM arī piebilst, ka nepilnīgais darbaspēka piedāvājums apgrūtina iespēju sasniegt Latvijas tautsaimniecības vidēja termiņa attīstības mērķi - sabalansētu ekonomikas izaugsmi vismaz 5% gadā. Tāpēc ministrija iesaka atvieglot darbaspēka piesaistes regulējumu īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību.
EM izstrādātais profesiju saraksts nosaka tās profesijas, kurām tiks atvieglotas prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai, tādejādi paātrinot darba atļauju ārzemniekiem noformēšanas procesu, kā arī palielinot augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā.
Visas ministrijas bez būtiskiem iebildumiem paudušas atbalstu EM priekšlikuma tālākai virzībai, izņemot nacionālās apvienības politiķu vadītās ministrijas - Tieslietu ministrija (TM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Abu ministriju ieskatā, EM noteikumu projekta anotācijā būtu jāietver statistikas dati par katru no sarakstā ietvertajām profesijām, kas apliecinātu, ka darbinieku attiecīgajā profesijā Latvijā patiešām trūkst un ka attiecīgās profesijas speciālistu piesaiste Latvijas ekonomikai patiešām ir stratēģiski nozīmīga.
Tāpat TM un VARAM uzskata, ka EM vajadzējis izskatīt iespēju sarakstā minētajās profesijās piesaistīt Latvijas iedzīvotājus, kas izbraukuši uz dzīvi ārpus Latvijas. Ministrijas atsaucas uz EM izstrādāto reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, kas paredz tautiešu atgriešanu Latvijā.
Savukārt EM norāda, ka, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis nav atgriezt aizbraukušos, proti, aicināt visus emigrācijā dzīvojošos nekavējoties braukt atpakaļ, rūpīgi neizvērtējot savas iespējas un situāciju Latvijā. EM piebilda, ka reemigrācijas politikas pasākumi var daļēji veicināt izbraukušo iedzīvotāju atgriešanos, taču tie nebūs izšķirošie lēmuma pieņemšanā.
Tajā pašā laikā EM norādīja, ka, lai uzlabotu sadarbību ar diasporu un veicinātu tās iesaisti tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra turpina darbu pie aģentūras plānošanas dokumenta izstrādes darbam ar diasporu, ko plānots izstrādāt līdz šā gada trešā ceturkšņa beigām.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2016.gadā nodarbinātības nolūkā pirmreizēji izsniegtas 1736 uzturēšanās atļaujas trešo valstu pilsoņiem. 2015.gadā tādas tika izsniegtas 1639 trešo valstu pilsoņiem.
Kopējais 2016.gadā piešķirto tiesību uz nodarbinātību trešo valstu pilsoņiem skaits pieaudzis līdz 6007, no kuriem lielākā daļa - 2765 - nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta jomā, 528 - datorprogrammēšanas un konsultēšanas jomā, 310 - citu transportlīdzekļu ražošanas jomā, 265 - iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas jomā, bet 230 ēdināšanas pakalpojumu jomā.
