Ētikas krustugunīs nonāk pašmāju TV raidījums "Caur ērkšķiem uz..."

Kā informēja LM sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite, ministrija atzinīgi vērtē centra "Marta" rīcību, norādot vairākām institūcijām uz iespējamajiem sociālā darba, psihologu, psihoterapeitu, kā arī žurnālistu ētikas kodeksu pārkāpumiem, cilvēktiesību un arī bērnu tiesību pārkāpumiem raidījumā "Caur ērkšķiem uz...", kuru veidojusi SIA "Jump Studio".

Pēc Jakaites paustā, kaut arī "Marta" sūdzību nav adresējusi LM, noskatoties šo raidījumu, ministrijas eksperti secināja, ka ir nepieciešams izvērtēt profesionāla sociālā darba ētikas pārkāpumus šajā raidījumā.

Kā norādīja Jakaite, pat ja konkrēta sieviete devusi savu atļauju sociālajam darbiniekam izklāstīt savu dzīves gājumu, sociālais darbinieks nedrīkst izpaust detalizētu informāciju par personas, kura lūgusi sociālā darba speciālista palīdzību, vai tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīves situācijām.

Tāpat par nepieņemamu LM uzskata situāciju, kurā, parādot šova dalībnieces ikdienu kādā no pakalpojumu sniedzēju iestādēm, ir redzama informācija, pēc kuras var identificēt citus pakalpojuma saņēmējus, kas nekādi nav saistīti ar šovu, proti, raidījumā redzami uzvārdi pie gultām patversmē. "Tas pārkāpj profesionālās ētiskas normas un diskreditē sociālā darba profesiju, kā arī var atstāt būtiskas sekas uz personas un tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīvi sabiedrībā," uzsvēra Jakaite.

Viņa piebilda, ka ministrija patlaban strādā pie sociālā darba profesionālo vērtību un ētikas normu nozīmes stiprināšanu sociālā darba praksē, tāpēc kopā ar Sociālo darbinieku biedrību un augstskolām, kuras sagatavo sociālā darba speciālistus, tiek pārskatīts un aktualizēts esošais Sociālo darbinieku ētikas kodekss. Papildus tam, šogad gan ministrija, gan Sociālo darbinieku biedrība organizējušas pasākumus, kuros diskutēts par šo jautājumu nozīmīguma palielināšanu sociālā darba praksē.

Ministrijas pārstāve norādīja, ka arī raidījumā redzamā patversmes darbinieces rīcība, izpaužot informāciju par klientu, ir vēl viens pierādījums tam, ka profesionālās vērtības un ētikas normas netiek atbilstoši piemērotas praksē, kas liecina par to, ka par šiem jautājumiem jādiskutē plašāk un aktīvāk, kā arī jāievieš reāli mehānismi, lai nodrošinātu to ievērošanu.

Jakaite sacīja, ka ministrija plāno pārrunāt šo jautājumu ar Rīgas pašvaldības un Sociālo darbinieku biedrības speciālistiem, lai plānotu un īstenotu pietiekami efektīvus pasākumus, kas nākotnē novērstu šādu un līdzīgu precedentu atkārtošanos.

Pēc LM paustā, tā kā centrs "Marta" nosūtīja sūdzību arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kas ir LM pakļautības institūcija, inspekcija iepazīsies ar raidījuma līdz šim demonstrēto saturu un, ja tiks konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, rakstīs un uzrunās raidījuma veidotājus un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP).

Jakaite uzsvēra, ka jebkura raidījuma saturā var būt ietverta tikai tāda informācija, kas neaizskar cilvēku godu un cieņu. "Tā kā centra "Marta" vēstule ir adresēta arī NEPLP, tā izvērtēs atbilstīgo likumu ievērošanu, izvērtējot sūdzību un programmas satura pārbaudi," skaidroja Jakaite.

"Marta" aicinājusi vairākas institūcijas vērtēt kanāla "STV Pirmā" skatāmo raidījumu "Caur ērkšķiem uz..." un norāda uz vairākiem ētikas un tiesību normu pārkāpumiem tajā.

Par to liecina biedrības nosūtītā vēstule raidījuma veidotājiem SIA "Jump Studio", SIA "Lattelecom", kura grupas uzņēmums veido kanāla saturu, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

"Marta" vēstulē norāda, ka raidījumā vērojama virkne profesionālu pārkāpumu, tiesību normu neievērošana un "pilnīgu ētikas principu ignorance", kas, pēc biedrības domām, rada pamatotas bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu.

"Jump Studio" līdzīpašnieki vienādās daļās ir pazīstamā producente Aija Strazdiņa un viņas dzīvesbiedrs, mūziķis Aigars Grāvers. Pērn uzņēmums strādājis ar 110 000 eiro apgrozījumu un 6300 eiro zaudējumiem.

Producente: sabiedrība neadekvāti novērtē "sociālo riska grupu" pārstāvju spriestspēju

Sabiedrība ne vienmēr adekvāti spēj novērtēt tā dēvēto "sociālo riska grupu" pārstāvju spriestspējas, uzskatot šos cilvēkus, šajā gadījumā - kanāla "STV Pirmā" raidījuma "Caur ērkšķiem uz..." dalībnieces, par mazāk "attīstītām", sacīja raidījuma producente, producējošās kompānijas SIA "Jump Studio" valdes priekšsēdētāja Aija Strazdiņa.

Viņa skaidroja, ka "Caur ērkšķiem uz..." esot sociāls raidījums, kas atspoguļo "reālas sievietes ar patiesiem dzīves stāstiem, un dalībnieces ir ne tikai pilngadīgas un lemtspējīgas personas, bet arī vienas no stiprākajām sievietēm", ko producentei dzīvē jebkad nācies satikt. "Neapskaužama pagātne, attiecību pieredze un pārdzīvotais viņas ir norūdījis. Sievietēm ir nācies pieņemt dažādus lēmumus, kas radikāli mainītu viņu dzīvi, un dalība raidījumā ir vēl viens apzināts, pārdomāts solis vēlamo pārmaiņu virzienā," uzsvēra Strazdiņa.

Viņa uzskata, ka sabiedrība bieži vien neadekvāti novērtē "sociālo riska grupu" pārstāvju spriestspēju. Tomēr, ja šāds vērtējums atbilstu patiesībai, tad viena no raidījuma dalībniecēm vārdā Laura nebūtu ilgstoši izdzīvojusi bez pastāvīgas mājvietas, saglabājusi ģimeni, pārstājusi lietot alkoholu, atguvusi bērnus un veltījusi tiem nedalītas rūpes un uzmanību, uzsvēra raidījuma producente.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nepilnības argumentā par spriestspējas trūkumu pierāda arī raidījuma dalībnieces Daigas pieredze, kura pārtraukusi vardarbīgas attiecības, pametusi ierasto vidi un ar bērniem sākusi jaunu dzīvi. Tāpat tas redzams saistībā ar dalībnieci Laimu, kura vairs neslēpj savu seksuālo orientāciju, un dalībnieci vārdā Linda, kura pārstājusi dzīvot kā vīrietis, lai turpinātu dzīvot kā sieviete.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ, Strazdiņa aicina cilvēkus neveidot pārsteidzīgus un maldīgus priekšstatus par raidījumu un tā dalībniecēm. "Aicinu nenosodīt, nepieņemt pārsteidzīgus viedokļus, neskatīt dalībnieces "pēc cepurēm", bet sekot notikumu attīstībai un novērtēt pozitīvās pārmaiņas dalībnieču dzīvē - vairākas sievietes ir atradušas darbu, uzsākušas mācības, uzlabojušas dzīves kvalitāti un atbrīvojušās no atkarībām," uzsvēra "Caur ērkšķiem uz..." producente.

Savukārt komentāru par Labklājības ministrijas (LM) saskatītajiem profesionālā sociālā darba ētikas pārkāpumiem Strazdiņa pašlaik atteicās sniegt, jo, pēc viņas teiktā, šo jautājumu ir nepieciešams izskatīt no juridiskās perspektīvas, ko būs iespējams izdarīt pēc sarunas ar juristiem.

Kā ziņots, resursu centrs sievietēm "Marta" publiskā vēstulē aicinājis vairākas institūcijas vērtēt kanāla "STV Pirmā" skatāmo raidījumu "Caur ērkšķiem uz...", norādot uz vairākiem ētikas un tiesību normu pārkāpumiem tajā.

Biedrība vēstuli nosūtījusi gan raidījuma veidotājiem SIA "Jump Studio" un SIA "Lattelecom", kura grupas uzņēmums SIA "Media 360" veido kanāla saturu, gan Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

"Marta" vēstulē norāda, ka raidījumā vērojama virkne profesionālu pārkāpumu, tiesību normu neievērošana un "pilnīgu ētikas principu ignorance", kas, pēc biedrības domām, rada pamatotas bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu.

Arī LM raidījumā saskatījusi profesionāla sociālā darba ētikas pārkāpumus. Kā sacīja LM sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite, pat, ja konkrēta sieviete devusi atļauju sociālajam darbiniekam izklāstīt savu dzīves gājumu, sociālais darbinieks nedrīkst izpaust detalizētu informāciju par personas, kura lūgusi sociālā darba speciālista palīdzību, vai tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīves situāciju.

Tāpat par nepieņemamu LM uzskata gadījumu, kurā, parādot šova dalībnieces ikdienu kādā no pakalpojumu sniedzēju iestādēm, ir redzama informācija, pēc kuras var identificēt citus pakalpojuma saņēmējus, kas nekādi nav saistīti ar šovu, proti, raidījumā redzami uzvārdi pie gultām patversmē. "Tas pārkāpj profesionālās ētiskas normas un diskreditē sociālā darba profesiju, kā arī var atstāt būtiskas sekas uz personas un tās ģimenes locekļu, īpaši bērnu, dzīvi sabiedrībā," uzsvēra Jakaite.

Ņemot vērā, ka centrs "Marta" nosūtīja sūdzību arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, kas ir LM pakļautības institūcija, inspekcija iepazīsies ar raidījuma līdz šim demonstrēto saturu. Gadījumā, ja tiks konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, plānots vērsties pie raidījuma veidotājiem un NEPLP, sacīja LM pārstāve.

NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere norādīja, ka vēstule par iespējamiem pārkāpumiem raidījumā "Caur ērkšķiem uz..." nodota izskatīšanai NEPLP Monitoringa nodaļā. Pēc vēstules izskatīšanas, padomes locekļi uzklausīs jurista viedokli, lai izvērtētu, vai raidījumā saskatāms kāds no vēstulē uzskaitītajiem pārkāpumiem. "Ja būs kāds pārkāpums, tad attiecīgi rīkosimies," sacīja Ķezbere.

Kas viņas ir?

Transseksuālis LINDA 
Piedzima kā vīrietis. Vēlas atbrīvoties no mazvērtības kompleksiem un kļūt par īstu dāmu!

Linda dzimusi kā vīrietis un aptuveni 30 gadus arī pavadījusi kā vīrietis. Viņa strādājusi par tirdzniecības menedžeri un 10 gadus bija precējusies. Laulībā piedzimis arī dēls, taču vīrieša ķermenī Linda vienmēr jutusies slikti – viņa pati saka, ka tas ir gluži kā nēsājot kurpes, kas spiež, bet tās nevar novilkt. Jau bērnībā viņa piemērījusi māsu kleitas, taču vairāku gadu desmitu garumā nav spējusi sev atzīt, ka ir transseksuāla un turpinājusi izlikties dzīvojot vīrieša dzīvi. Lindas sieva bija pirmā, kas pamanīja, ka ar vīru kaut kas nav kārtībā. Lai arī Linda sievu ļoti mīlēja, taču, sapratusi, ka nespēj viņu darīt laimīga būdama vīrietis, viņa izdarīja visu, lai abu attiecības pasliktinātos un sieva viņu ienīstu. Abas ar sievu pat nesarunājās vairāk nekā divus gadus, kaut gan turpināja dzīvot vienā dzīvoklī. Šobrīd Linda ir ļoti laimīga, ka abu attiecības ir uzlabojušās - sievietes spējušas salabt un ir draudzenes. 

Sākotnēji Linda tikai pielaikoja sieviešu dzīvi, pārģērbjoties reizi pa reizei, bet ar laiku, viņa sāka tērpties kleitās arī ikdienā un uzsāka lietot hormonus, lai arī vizuāli kļūtu sievišķīgāka. Mainoties ārējam izskatam, Linda diemžēl zaudēja darbu. Tad viņa sāka dzīvot kā sieviete, un drīz vien par to, ka reiz bijusi vīrietis, liecināja tikai pase. Linda uz raidījumu atnākusi mazvērtības kompleksu mākta - viņa neuzdrošinās izvēlēties darbu, kas viņai patiešām patīk, jo netic, ka kāds pie sevis ņemtu strādāt cilvēku, kurš pēc pases ir vīrietis, bet izskatās kā sieviete. Lai pelnītu naudu iztikai, Linda šobrīd strādā video čatā, kā arī nodarbojas ar prostitūciju. Viņa vēlas izkopt savu sievišķību un celt pašapziņu, jo līdzšinējā dzīves pieredze viņu nav žēlojusi. Linda izjutusi klaju apkārtējo nosodījumu un neizpratni, tāpēc norobežojusies no sabiedrības un savu ikdienu pavada drūmā vientulībā. Lindai nav draugu, viņa reti iziet no mājām, jo nejūtas droši un pārliecināti, bet lielāko dienas daļu sieviete pavada spēlējot datorspēles, grozoties video čatā un tiekoties ar klientiem. 

Lindas kvēlākais sapnis ir veikt dzimuma maiņas operāciju un arī fiziski kļūt par sievieti, kā arī atgūt pašapziņu un satikt draugus, kas spētu pieņemt viņu tādu, kāda viņa ir. 

Seksīgā lauciniece INESE
Lauku meitene, kura nekad nav bijusi Rīgā. Sapņo izbaudīt pilsētas šarmu un kļūt skaista!

Inese ir ļoti kolorīta, skaļa sieviete, kura sevi dēvē par nerātno bumbulīti. Viņa nākusi no septiņu bērnu ģimenes, kur katram nācās par izdzīvošanu cīnīties pašu spēkiem, jo vecāki tā vietā lai rūpētos par bērniem, priekšroku deva alkoholam. Visu mūžu Inese dzīvojusi Kaivē, nekurienes vidū, mazā lauku mājiņā. Šobrīd viņa tur mitinās kopā ar civilvīru, kurš par sievieti ir 20 gadus vecāks un abu bērniem. Inese ļoti vēlas vēl bērnus, taču neveiksmīgas operācijas rezultātā viņai pašai to diemžēl vairs nevar būt. 

Inese sapņo par auklītes darbu, kā arī vēlas iemācīties rūpēties par savu izskatu – apmeklēt frizieri, stilistu, iemācīties krāsoties, ģērbties -  jo lai cik neparasti tas neizklausītos, viņa ne tikai nekad iepriekš nav bijusi Rīgā, bet arī nav apmeklējusi lielveikalu, frizieri, manikīru un baudījusi citas daudzām sievietēm tik pašsaprotamas un ikdienišķās lietas. Tāpat Inese ļoti vēlas pirmo reizi mūžā aiziet uz Zoo dārzu un izbraukt ar kuģīti. 

Bezdarbniece LAURA
Trīs bērnu māmiņa, kas augusi uz ielas. Sapņo iegūt izglītību, stabilu darbu un skaistu smaidu!

Lauru dzīve nav lutinājusi – viņa augusi nelabvēlīgā ģimenē, kur neiztrūkstošs vecāku sabiedrotais ir bijis alkohols, bet vara pār bērniem demonstrēta ar rokas pacelšanu un sāpīgiem sitieniem. 15 gadu vecumā Laura iemīlējās puisī, kura ģimenē valdīja līdzīga situācija un abi kopā aizbēga no mājām. Jaunieši bēguļoja, vasaras pavadot dārziņos, ziemās nakšņojot kāpņu telpās un patversmēs. 16 gadu vecumā Laura palika stāvoklī. Apmaiņā pret grādīgo, viņa pierunāja tēvu dot atļauju laulībām un abi ar draugu apprecējās. Kad mazais paaugās, meitene atkal aizmuka no mājām, bet drīz vien pieteicās otrais bērniņš. Neskatoties uz to, ka abiem bija divi bērni, jaunieši ballējās, lietoja alkoholu, bieži mainīja dzīves vietas un darbus. Jauniešiem nācās dzīvot gan patversmēs, gan dzīvokļos bez kanalizācijas un ūdens. Sava dzīvesveida dēļ abi ar vīru nonāca sociālo dienestu redzeslokā un bērni uz laiku tika ievietoti krīzes centrā. Tas pamudināja jaunos vecākus mainīt savu attieksmi pret dzīvi. Abi atrada labāku dzīvesvietu, pārstāja ballēties un bērnus atguva. Nu Laura auklē jau trešo atvasi, kurai drīz apritēs gadiņš. Raidījuma laikā sieviete vēlas piepildīt savu kvēlāko sapni – tikt pie skaista smaida, kuru bojā trūkstošie zobi un pabeigt vidusskolu, lai saviem bērniem spētu nodrošināt labāku dzīvi, nekā tā bijusi viņai. Tāpat viņa vēlas beidzot būt īsta sieviete, kuru lutina SPA procedūras, manikīrs un frizieris. 

Drosmīgā LAIMA
Augusi alkoholiķu ģimenē un uzaudzinājusi jaunāko māsu. Vēlas iemācīties domāt arī par sevi!

Laima ir jauka, sirsnīga, iejūtīga lauku meitene, kura neslēpj savu seksuālo orientāciju – viņa ir lesbiete. Sieviete dzīvo ar mammu, kura lieto alkoholu un regulāri maina mīļākos, visbiežāk izvēloties agresīvus tipiņus, kuri māti sit. Laima atzīst, ka viņa nevar ciest savu māti, bet vienlaikus viņai mammas ir žēl, tāpēc meitene nespēj viņu pamest. Laima uzskata, ka viņai ir mamma jāaizstāv no agresīviem mīļākajiem, tāpēc ne ar vienu vien jaunajai sievietei nācies kauties. Tiesa, visbiežāk tēvaiņi ir bijuši spēcīgāki par trauslo sievieti, liekot staigāt ne tikai ar zilumiem, bet mukt prom no pašas mājām. Kopā ar Laimu un viņas māti dzīvo arī viņas jaunākā māsa, par kuru meitene kopš bērnības rūpējusies. Trūkums šajā ģimenē ir bijis biežs viesis un regulāri sievietēm nācās doties gulēt ar tukšiem vēderiem - visu naudu māte nodzēra, bet meitenes bija spiestas dzīvot pusbadā. Laima izjutusi mātišķas rūpes par mazo māsu, tāpēc jau kopš mazotnes braukusi strādāt uz laukiem, lai nopelnītu pārtiku un varētu pabarot arī māsiņu. Nereti jaunā sieviete bijusi spiesta arī pārkāpt likumu – viņa zagusi pārtiku vietējā veikalā. Nu Laima sapņo tikt prom no laukiem un pārcelties uz dzīvi Rīgā – viņa vēlas studēt, atrast darbu un beidzot iemācīties parūpēties arī par sevi. 

Dumpiniece DAIGA
Piecu bērnu māte. Cietusi no atkarībām un vardarbības. Vēlas atgūt aprūpes tiesības par trim nepilngadīgajiem bērniem.

Liepājniece Daiga ilgi pacieta vīra vardarbību un neuzticību, līdz beidzot vienā dienā viņu pameta un kopā ar bērniem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Nu Daigai bija vienai jāapgādā bērni, tāpēc viņa daudz strādāja un bieži nebija mājās. Šis fakts nepalika nepamanīts kaimiņu modrajām acīm, kuri iesniedza sūdzību bāriņtiesā un Daigai bērnus atņēma. Zaudējot bērnus, Daigai pazuda arī pamats zem kājām – sieviete sāka lietot alkoholu un narkotikas. Kad uzdzīve mierinājumu nesniedza, Daiga nolēma doties peļņā uz ārzemēm, lai iekrātu naudu un varētu atgūt bērnus. Diemžēl plānotos iekrājumus Daigai neizdevās izveidot. Nu viņa nesen ir atgriezusies dzimtenē un ir apņēmības pilna sakārtot savu dzīvi un īstenot savu kvēlāko sapni - atgūt bērnus.

Lai atkal iegūtu mātes tiesības, viņai pusgads jānostrādā viena darba vietā un jābūt deklarētai konkrētā dzīvesvietā. Sieviete ir ceļā uz savu sapņu piepildījumu, taču jūtas ļoti vientuļa – viņai Latvijā nav draugu un lielāko daļu dzīves viņa pavada mājās vienatnē. Raidījuma laikā Daiga ātri vien kļūs par visu meiteņu “mammu” un iedvesmos citas ar savu stāstu par to, kā tikusi galā ar atkarībām. 

Alkoholiķe SINTIJA
No 18 gadu vecuma dzīvo patversmē. Sapņo par sakārtotu, no atkarībām brīvu dzīvi.

Sintijas bērnība ir bijusi ļoti skarba – viņa augusi alkoholiķu ģimenē un cietusi no vardarbības. Sintijas māte mīlēja iedzert, bet tēvs nomira, kad meitene bija pavisam maza. Sintijas mātei ir vājība ne tikai uz alkoholu, bet arī uz likuma pārkāpšanu - lielāko daļu Sintijas bērnības māte pavadījusi apcietinājumā, bet brīvībā esot, mitinājusies bezpajumtnieku patversmē. Meitene dzīvoja pie vecmāmiņas, līdz brīdim, kad vecā sieviete nomira, atstājot mazmeitu šajā pasaulē vienu. Sintija bērnību pavadījusi vairākos bērnu namos un krīzes centros. Sasniedzot 18 gadu vecumu jaunā sieviete pirmo reizi arī pati nonāca bezpajumtnieku patversmē, kuru nu jau astoņus gadus periodiski dēvē par savām mājām. 

Jaunajai sievietei līdz šim nav izdevies pabeigt vidusskolu un atrast darbu. Sintija vairākkārt mēģinājusi atjaunot kontaktu ar māti, kad tā pēdējo reizi bija iznākusi no apcietinājuma, kur izcieta sodu par slepkavību. Mātes dzīvoklī mitinās arī viņas draugs, no kura Sintija baidās, tāpēc priekšroku dod dzīvei patversmē. Tiesa, arī Sintija mīl alkoholu – viņa dzer daudz un bieži. Kā pati saka – “gadā ir vien kādi trīs mēneši, kad esmu skaidrā.” Kad jaunā sieviete ir reibumā, viņu patversmē neielaiž un Sintija ir spiesta nakšņot uz ielas vai arī meklēt naktsmājas pie paziņām un tikko iepazītiem pudeles brāļiem. Arī uz raidījuma filmēšanu Sintija ieradās smagā alkohola reibumā, taču neslēpj, ka par visu vairāk vēlas atmest dzeršanu un atrast darbu.