Latvijā rosinās ieviest iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu nodošanu

Šogad depozīta sistēma sāka darboties Lietuvā, jau ilgus gadus to īsteno Igaunijā, tāpēc Latvija palikusi pēdējā Baltijā, kurā tā vēl nav ieviesta. 

Saeimai pavasarī iesniegtā iedzīvotāju iniciatīva par iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu un citu dzērienu iepakojumu nodošanu ieceri ir aktualizējusi. Mēģinājumi to darīt gan ir bijuši vairākkārt, taču tie allaž sastapušies ar spēcīgu pretestību no dažādu organizāciju puses. Tā tas ir arī tagad,  tomēr VARAM ir apņēmusies ieceri virzīt, un atbalstu tai izsaka arī Valsts prezidents.

"Ar depozīta sistēmas palīdzību, manuprāt, var visefektīvāk savākt to vērtīgāko iepakojuma daļu, kas mums ir – dažādas PET pudeles saldajiem dzērieniem, stikla pudeles, alumīnija bundžas – tādā veidā dabūjot kvalitatīvu materiālu, ko var otrreizēji pārstrādāt un nezaudēt vides resursus," saka biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Tāpēc "Zaļā brīvība" kopš pavasara ir pārņēmusi portālā "Mana balss" 11 tūkstošus balsu savākušo iniciatīvu – arī Latvijā ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu.

Vasarā Saeima uzdeva VARAM līdz nākamā gada martam sagatavot ziņojumu, kurā būtu izpētīta Baltijas valstu pieredze un piedāvāti risinājumi iespējamiem likuma grozījumiem. Visi līdzšinējie ministrijas mēģinājumi ieviest depozīta sistēmu – pirmā variācija bija jau pirms 15 gadiem – gan ir cietuši neveiksmi, un pretdarbība ir gaidāma arī tagad. "Manā skatījumā tie galvenie zaudētāji un tie, kas varbūt visvairāk, visaktīvāk darbojas pret šīs depozīta sistēmas ieviešanu, ir brīvprātīgās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, kas ir "Zaļais punkts", "Zaļā josta" un vēl dažas citas," vērtē Brizga.

Tā tas bijis iepriekš, un arī tagad "Latvijas Zaļā punkta" direktora Kaspara Zakuļa reakcija uz depozīta sistēmas pieminēšanu ir automātiski negatīva: "Es uzskatu, ka Latvijā ir ļoti labi attīstīta konteineru sistēma, kuru vēl varētu uzlabot un uzlabot, un konteineros jūs varat likt iekšā visu izlietoto iepakojumu, ne tikai atsevišķa veida PET pudeles un ierobežotā daudzumā stikla pudeles. (...) Nebūtu, protams, labi, tā teikt, ka mēs esam investējuši apmēram 80 miljonus kopā iepakojuma šķirošanas sistēmā, tagad, tā teikt, paslaucīsim to malā un ķersimies pie nākošās sistēmas."

Depozīta sistēmu pirms 9 gadiem atbalstīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA). Taču nu jau ilgāku laiku tās viedoklis ir noraidošs, atzīst LASUA vadītājs Jānis Vilgerts, kurš pastarpināti ir arī "Zaļās jostas" līdzīpašnieks: “Uzņēmumiem zaudējumi vienīgi varētu rasties no tā, ka pašlaik ir investētas milzīgas summas, izveidojot šķirošanas rūpnīcas, kurās PET ir viena no visdārgākajām komponentēm.

Automātiski – ieviešot paralēlu sistēmu, tad tur tā PET plūsma samazinās un efektivitāte šīm sistēmām arī samazinās, un automātiski pieaugs tarifs. Jo viss šai pasaulē maksā, cik tas maksā.”

Nereti piesauktajām atkritumu biznesa lobija saitēm ar politiku Vilgerts ir spilgts piemērs. Savulaik bijis VARAM parlamentārais sekretārs. Līdz 2011.gadam Vilgerts bija arī aktīvs '"Jaunā laika" sponsors – ziedojumos un biedra naudās partijai kopā samaksājis vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Ar politiku vai politiķiem saistīti vairāki Vilgerta biznesa partneri, starp kuriem bijuši gan Zaļās partijas politiķi, piemēram, Indulis Emsis, gan ekspremjera Andra Šķēles znoti, gan Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka.

Jāpiebilst, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim kā ilggadējam vides ministram gandrīz deviņu gadu laikā tā arī neizdevās panākt iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. "Jo tur galvenie varbūt iemesli, kāpēc nesanāca, bija politiskās gribas trūkums politiskajām partijām. Otrām kārtām arī bija lobijs no uzņēmēju puses, manuprāt, jo tai laikā, piemēram, dzērienu ražotāji kategoriski iebilda.

Un ja tirgotāji un atkritumu apsaimniekotāji tā kā bija gatavi depozīta sistēmai, tad pret šo sistēmu bija ražotāji, un tā tas diemžēl netika pieņemts," atminas Vējonis.

Paradoksāli, bet starp taras depozīta sistēmas pretiniekiem vai vismaz skeptiķiem ir arī vairāki redzami Vējoņa kādreiz vadītās Zaļās partijas biedri.

Piemēram, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas vadītāja Rūta Bendere, kura vairākkārt medijos apgalvojusi – depozīta sistēma tikai izklausoties labi, un Igaunijā tā sekmīgi ieviesta tāpēc, ka pudeļu automāti tika piešķirti bez maksas kā reklāmas āķis. Igaunijā šo stāstu gan noliedz, un Bendere tā arī īsti nepaskaidro, kur guvusi šādu informāciju, tomēr joprojām netic, ka depozīta sistēma padarīs Latviju tīrāku: "Tie, kas izmet pa mašīnas logu pudeli, ja, tad jautājums - ja būs šis depozīts, tad būs tie cilvēki, kas šīs pudeles ies gar tām grāvjmalām un lasīs. Tā jau arī nav tā mūsu ideālās nākotnes vīzija."

Savukārt Saeimā viens no dzirdamākajiem depozīta sistēmas kritiķiem ir Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka (ZZS), kuru esot pārliecinājuši argumenti, ar kuriem uz Saeimu nākusi tai skaitā arī VARAM. "Pirmām kārtām mani interesē rezultāts. Un ja man speciālisti, profesionāļi, kuri ir aicināti un kuriem par to naudu maksā – vākt statistikas, plānot, paredzēt, vākt informāciju – un ja viņi sniedz informāciju un datus, kas liecina, ka mērķis ir sasniedzams ar esošo sistēmu, mani tas pilnīgi apmierina. Mani interesē mērķis – lai nemētājas tās pudeles grāvjos," apgalvo Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Līdaka.

VARAM patiešām pirms divarpus gadiem paziņoja, ka tās izveidotā darba grupa nobalsojusi tuvākajā laikā obligātās depozīta sistēmas ieviešanu nevirzīt, jo dalītā atkritumu vākšanas sistēma efektīvāk sasniegšot mērķi – samazināt poligonos noglabājamo apjomu. Grupai bija dots uzdevums novērst neskaidrību par depozīta sistēmas nākotni, jo 11.Saeima nesen kā bija atteikusies lemt par ministrijas izstrādātajiem grozījumiem. 

Gan kā divu VARAM ministru parlamentārais sekretārs, gan īsu brīdi pats kā ministrs šo jautājumu iepriekšējā Saeimā virzīja Einārs Cilinskis (NA). Deputāts uzskata, ka toreiz galvenais neveiksmes iemesls bija pašvaldību pretestība, kam liela loma var būt arī tagad: "Faktiski pašvaldībām ir ļoti liels lobijs un ietekme Saeimā, kas manuprāt bija izšķirošais faktors, kāpēc tas negāja cauri. (...) Ļoti daudz Saeimas deputātu ir nākuši no pašvaldībām, un pašvaldību ietekme parlamentā ir ļoti liela, varbūt pārāk liela, manuprāt."

Tagad gan esot mainījies tas, ka depozīta sistēma ieviesta ne vien Igaunijā, bet arī Lietuvā un, to redzot, pieaudzis arī Latvijas sabiedrības atbalsts iecerei. Iespējams, tāpēc VARAM tomēr nolēma nekavēties līdz pavasarim un drīz pēc budžeta pieņemšanas piedāvās Saeimai lemt par depozīta sistēmas ieviešanu.

Turklāt ministrija secinājusi, ka Lietuvas modelis ir tuvs tās pirms dažiem gadiem izstrādātajam. "Ja par šo iniciatīvu ir parakstījušies tik daudz cilvēki, tad sabiedrības viedokli ignorēt nevar, un ja nav pietiekami pamatoti argumenti, kāpēc nē, nu tad ir jāvirzās uz kaut kādu virzienu. (...) Mēs redzam, ka šīs sistēma ir ieviešama un darboties spējīga Latvijā," uzsver VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA).

Atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu nu jau kā valsts galva sola arī Raimonds Vējonis: "Nekāda politika te nevarētu būt, un te ir vienkārši jāvērtē to, vai mēs vēlamies, lai mūsu vide, Latvijas vide ne tikai nākamajā gadā, kas ir simtgades gads, bet arī vēlāk būtu tīra vai nē. Un tas ir arī jāpieņem lēmums."

Kā depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas Latvijā visbiežāk tiek nosaukti 20 miljoni eiro, un kaut ko maksāšot arī sistēmas uzturēšana. Tie gan nenāks no valsts budžeta, taču gan sistēmas pretinieki, gan VARAM norāda – galu galā par to tāpat samaksās patērētāji. Droši var prognozēt, ka drīzumā skanēs arī citi bieži piesauktie argumenti: depozīta sistēmas ieviešana esot jau nokavēta vai arī – gluži pretēji – tai vēl neesot pienācis īstais brīdis.